MF Aprezenta Impresta Osan Selu Estrada Manatutu-Baukau

By Marsu 29, 2017 1200
Vise Ministru Finasa Helder Lopes Vise Ministru Finasa Helder Lopes

DILI: Governu Timor-Leste diskute polítika alterasaun ba akordu inprestimu osan ba implementasaun projetu estrada hosi Manatutu ba Baukau.

Diskusaun ba alterasaun akordu ne’e hala’o iha reuniaun Konsellu  Ministru iha Palasiu Governu,  ne’ebé aprezenta hosi Vice Ministru Finansas (MF), Hélder Lopes de Araújo.

Osan inprestimu ne’e sei foti hosi Banku Investimentu Infraestrutura Asiatiku (BIIA) hodi selu konstrusaun ba projetu estrada Manatutu ba Baukau.

“Ita informa katak, ita nia dokumentu ou prosesu aplikasaun ne’e, banku konsidera no aprova ona, maibé atu komplementa atu halo prosesu aplikasaun ne’e finál ho kompletu, ita tenke prenxe kritériu sira ne’ebé estabelese,” dehan Vice Hélder ba jornalista iha Palasiu Governu Dili, horisehik.

TL Esforsu Sai Membru BIIA

Iha parte seluk, Hélder sira MF aprezenta mós polítika TL atu  halo adezaun ba Banku Aziátiku Investimentu no Infraestrutura.

Governu haree hela kritériu sira hodi halo rezolusaun ida ne’ebé tuir planu MF no Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) mak aprezenta rezolusaun ba KM no sei lori ba Parlamentu Nasionál (PN) hodi haree mós kona-ba adezaun ba banku ne’e.

“Tanba ne’e organizasaun internasionál ne’ebé ita partense ba, alende ida ne’e iha mós kritériu balun ne’ebé hateten katak, ita tenke define se mak atu reprezenta Estadu Timor-Leste ba tuur iha banku ne’ebá, komunikasaun entre banku ho governu karik husi ministériu ida ne’ebé, ida ne’e mós ami aprezenta hotu, ne’ebé KM fó ona ninia apresiasaun, agora tuir mai mak MF tenke servisu hamutuk ho BIIA ho liña ministériu sira atu finaliza prosesu ida ne’e hodi nune’e ita sai membru ho lalais,” tenik Hélder.

Hélder afirma, prinsípiu banku ne’e konsidera Timor-Leste ninia aplikasaun, maibé atu sai membru loos tenke prienxe lai rekizitu importante sira.

“Ita mak tenke kompleta dokumentu ne’e hodi bele sai membru ba banku ida ne’e,” tenik nia.

Nia hatutan, bainhira TL sai membru banku ne’e sei fó benefísiu boot  ba TL atu servisu hamutuk hodi dezenvolve infraestrutura iha rejiaun asia pasifika no mós iha mundu tomak.

Tanba ne’e, TL haree kestaun ne’e sai hanesan oportunidade importante ida ba TL hodi sai membru para hetan apoiu orsamentu hodi finansia projetu boot iha TL.

Orsamentu ne’ebé atu asesu iha banku ne’e depende ba TL, bainhira sai membru hodi foti osan tuir nesesidade TL nian.

“Porezemplu, ita propoin ba atu halo projetu fíziku A, B no C, ita hato’o ba mak sira dehan, okey, entaun ami ba halo asesment ou avaliasaun lai, sira kuandu konkorda sira fó ita empresta,” dehan nia.

Iha fatin hanesan, SEKM, Avelino Coelho KM aprova mós asuntu lubuk ida hanesan, akta no.5 reuniaun KM 7 Fevereiru 2017, aprova akta no.5 reuniaun KM 14 Fevereiru 2017 no Aprovasaun akta no.1 Reuniaun Konsellu Estraordinária Konsellu Ministru 24 Fevereiru 2017.

Hanaruk Kontratu “Freebalance”

Entretantu iha parte seluk, KM aprova mós polítika hanaruk kontratu ho “Freebalance” nu’udar rezolusaun

Durante diskusaun aprova mós aprova kontribuisaun finanseira ba Organizasaun “Security Council Report”, dekretu-lei primeira alterasaun ba dekretu-lei no.6/2016, ne’ebé aprova orgánika Servisus Téknikus no Administrativu hosi Prokuradoria Jerál Repúblika, rezolusaun governu ba  Polítika Nasionál Bee, rezolusaun governu ba  Polítika Nasionál Jestaun Rekursu idríkus,Dekretu-lei rejime jurídiku protesaun nian no konservasaun bio diversidade.

Iha parte divesos nian maka aprovasaun reprezentante hosi governu iha Konsellu Administrasaun Institutu Públiku CHEGA, no Apresiasaun no deliberasaun kona-ba pareser jurídiku relativu dekretu governu hosi vendas viaturas ofisial ba membru governu sira.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Kuarta, 29 Marsu 2017 10:32

Independente Digital TV