DILI: Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, konsidera feto nu'udar personajen no rekursu xave ne'ebé importante tebes iha família, sosiedade no nasaun nia laran.
DILI: Provedoria Direitus Humanus no Justisa hato’o pedidu fiskalizasaun abstrata susesiva ba Dekretu Lei Númeru 87/2022 kona-ba Kareira Profisional Saude nian atu bele hatene dekretu lei refere iha validade legal tuir lei ka lae.
DILI: Komunidade sira iha area Kuluhun, liu-liu sira ne’ebé afeitadu ba alargamentu estrada, hato’o sira-nia duvida ba desizaun husi governu nian tanba konsidera desizaun ne’e mosu la ho planu ne’ebé di’ak.
Deklarasaun husi komunidade afeitadu ne’e bazeia ba desizaun husi Ministériu Obras Públika atu aumenta tan metru balun ba estrada.
Reprezentante komunidade Kuluhun, Carlito de Jesus Tilman hatete, loloos Governu mai ho planu ida klaru kedan mak tuun mai komunidade nune’e bainhira komunidade sira sobu uma karik labele hanoin barak fali.
“Tanbà sobu uma ne'e selu ema, ne'e hasai osan. Sobu tiha, la kleur mai aumenta tan, sobu fali, halo ema sai bilan,” dehan Carlito iha area Kuluhun, Sabadu (08/03).
Iha notifikasaun dahuluk ne’ebé nia simu, Carlito dehan, nia tenke husik rai metru tolu sentimu 10 (3.10). Hafoin ida ne’e notifikasaun daruak mosu fali ne’ebé hatete aumenta tan metru haat sentimu 10 (4.10). Ho nune’e, total rai ne’ebé nia tenke husik mak metru hitu sentimu runolu (7.20).
Carlito preokupa mós ho aumentu ne’e tanba afeita mós ba gruta ne’ebé komunidade sira harii iha Sede Suku Kuluhun nia sorin.
Nia dehan, estrada iha parte lorosa’e nian, Carlito dehan, sukat aumenta hodi fó espasu ba estrada iha parte loromonu nian tanba fó espasu ba Igreja Bekora.
"Ha’u bilan, sira fó espasu estrada sorin haree ba Igreja Bekora, entaun gruta ne'e mós antigu, agora gruta ne'e baku rahun hotu ne'e,” nia dehan.
Carlito preokupa mós tanba governu hanesan halo asaun la ho planu.
"Ha’u bilan ne'e mai ho ida hanesan ne'e, ema sobu ne'e kolen, lakon buat barak, ne'e akontese duni iha ami nian ne'e, halo ema sai stres tiha. Tuir loloos Governu iha hanoin ho planu di’ak ida, fó mai dala ida, ema sobu dala ida.”
“Ami la'os la kumpre dezisaun Governu nian, ami kumpre, maibé mai dala rua halo ami sai bilan, ida ne'ebé mak loos mai uluk metru 3.10, ma fali faze daruak metru 4.10. Loloos Governu tenke halo master plan ho dezeñu kompletu hotu ona, haree de’it iha dezeñu ne'e ona, ne'e mak dehan planu."
“Agora haree hanesan bul** fali, sukat tiha ida faze primero, ema barak sobu tiha hotu, mai fali aumenta tan, agora loos ona, Gruta ne'e sobu hotu kedan,” Carlito lamenta.
Iha fatin hanesan, Xefe Suku Kuluhun, Deus Dado Martins informa, komunidade iha nia suku ne’ebé afeita ba alargamentu estrada ne’e hamutuk uma-kain 36.
"Sira atu hetan kompensesaun husi estadu ho governu to'o agora seidauk, tanba sei iha faze ida ikus mak nota aseitasaun,” dehan nia.
Ninia komunidade afeitadu, Xefe Suku ne’e hatete, koopera di’ak tebes maibé sira ezije de'it mak Governu tenke selu ona indimnizasaun.
"Ami hakarak osan ne'e iha ona ami-nia konta bankaria ami uza par trasfere ami-nia sasan ba ami-nia rai moris fatin. Ha’u hanoin iha suku Kuluhun seidauk halo press konferens, iha suku Kuluhun ema hotu-hotu koopera," dehan Xefe Suku ne’e.
Entretantu, bainhira jornalista Jornal INDEPENDENTE koko halo husu asuntu ne’e ba Ministru Obras Públika, Samuel Marcal, maibé Minstru la disponivel atu fó komentariu.
Tuir informasaun, Parlamentu Nasionál sei bolu Ministru Samuel iha semana ne’e nia laran hodi koalia kona-ba asuntu refere.
Molok ne’e, iha 3 Marsu 2025, komunidade sira iha suku tolu iha Postu Administrativu Kristu Rei, kontra markasaun daruak ba alargamentu estrada diresaun Kuluhun to’o Fatuahi, ne’ebé halo husi Ministériu Obras Publika.
Razaun prinsipal husi komunidade afetadu sira iha suku Bekora, Kamea no Ailok hodi kontra markasaun daruak tanba estatutu rai, maioria rai privadu, nune’e bainhira Estadu hakarak atu utiliza rai privadu ba interesse publiku nian tenke halo tuir prosesu legal bazeia ba Lei Nú. 8/2017 kona-ba Espropriasaun ba utilidade publika ne’ebé regula kona-ba kondisaun no prosesu atu okupa propriedade privada ba utilidade publika.