Mehi MT ba Turizmu: Tenke Uniku, Labele Copy-Paste Featured

By Pedro Alves Juñu 25, 2019 1128
Diretór Jeral Turizmu, José Filipe Quintas Diretór Jeral Turizmu, José Filipe Quintas

DILI: Durante ne’e mosu kritika barak ba dezenvolvimentu seitór turizmu iha Timor Leste. Públiku kestiona serbisu Ministériu Turizmu nian no mosu hanoin balun katak ministériu ne’e ladun hatudu preokupasaun ba seitór ida ne’e.

Maibé, hanoin ida ne’e ladun loos. Tanba Ministériu Turizmu iha mehi boot ida atu Timor Leste ninia fatin turistika sira sai uniku no labele kopia de’it husi nasaun seluk nian.

Atu implementa mehi boot ne’e, Ministériu Turizmu lakohi atu ansi, tanba bainhira halo buat ida ho ansi ikus mai nia rezultadu bele la tuir buat ne’ebé hakarak.

“Hanesan nasaun labele hakfodak ba númeru turista husi nasaun seluk ne’ebé ho númeru boot hanesan (vizita) Bali tanba sei sai mós hanesan problema,” deklara Diretór Jeral Turizmu, Ministériu Turizmu, José Filipe Quintas.

Tuir Diretór Jeral ne’e, ida ne’ebé Timor Leste presiza mak turista ho kualidade ne’ebé la mai estraga TL nia identidade no beleza maibé sira mai hodi hola parte no kontribui mós ba TL nia ekonomia ne’ebé sustentavel.

Ho mehi boot ida ne’e, daudaun ne’e MT halo hela estudu balun iha fatin potensia sira hodi dezenvolve sai fatin turizmu ne’ebé uniku.

Atu hatene kle’an liu tan mehi boot husi MT, tuir mai Jornál INDEPENDENTE (JI) oferese intervista eskluzivu ne’ebé halo ho Diretór Jeral Turizmu, José Filipe Quintas (JFQ), iha nia kna'ar-fatin, Segunda (10/06).

JI: Oinsa vizaun no mehi Ministériu Turizmu nian ba dezenvolvimentu area turizmu iha Timor Leste?

JFQ: Ita iha mehi no vizaun ida katak Timor Leste tenke dezenvolve turizmu ida úniku iha Azia, ho nia identidade rasik hodi leno ba turista, ho dimensaun tolu importante mak kulturál, ambientál, no ekonomia.

Ha’u hakarak mak dezenvolve setór turizmu ida úniku, ita labele lori fali Bali, Malázia mai implementa iha Timor Leste. Presiza mak dezenvolve ita nian rasik atu promove identidade nasionál iha Azia Pasífiku sai úniku liu ho ita-nia kultura ne’ebé mak diferente ho nasaun Indonézia, Tailándia no Austrália.

Hanesan nasaun labele hakfodak ba númeru turista husi nasaun seluk ne’ebé ho númeru boot hanesan (turista ne’ebé vizita) Bali tanba sei sai mós hanesan problema, atu ita labele sai vítima ba ita-nia progresu.

Ita presiza no hakarak turista ida kualidade, mai labele estraga ita-nia identidade no beleza hodi sira mós hola parte atu kontribui ba ita-nia ekonomia sustentavel ho jestaun, atu ita labele sai vítima hanesan nasaun seluk ne’ebé ema agrikultura lakon to’os no natar no rai sira ema seluk mak okupa harii resorts boboot.

Timor Leste iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN). Iha buat tolu importante mak sósiu-kulturál, ambientál, no ekonomia, ne’ebé sai hanesan dimensaun importante hodi labele haree ba osan, tanba turizmu iha buat rua, pozitivu no negativu.

Ministériu Turizmu tinan ne’e iha planu prioridade, haree ba master plane, atu nune’e labele haree de'it dezenvolve ona, hanesan SEFOPE halo la'o ansi demais, akontese iha One Dolar Beach, Seloi Kraik no Marobo.

Tanba ko'alia kona-ba turizmu sustententavel ne’e presiza dezenvolve di’ak, nune’e oras ne’e estudu besik hotu ona iha área Lagoa Maubara la'o tuir konseitu eko-turizmu nian. Ami sei halo Lagoa Maubara atrativu hodi konserva manu-lin sira iha ne’ebá. Master plane daudaun atinze ona 70%, ne’e halo mós estudus ba environment assessment no social assessment. Buat rua ne’e importante tebes iha eko-turizmu, hodi haree ba tempu naruk, atu haree saida mak sei detekta.

Foin primeiru halo ida ne’e iha Maubara, hotu ona, tinan oin bele halo ona investimentu ba konstrusaun. Tanba iha Marobo nian oras ne’e daudaun iha ona impaktu balun akontese, tanba sensitivu uitoan tanba bee-manas presiza halo estudu ba bee tanba uluk governu Japaun mós halo ona estudu ba bee-manas ne'e.

Ita presiza estudu, master plane ba Ramelau nian, tanba turista doméstika nian barak loos, se la kuidadu mak sei estraga foho ne’e tanba ba haree besik komesa mosu ona erozaun balun, tanba foho ne’e área protejida no lulik ba situs relijiozu ninian.

Planu prioridade 2030 iha area eko-turizmu komunitaria nian ne’ebé aprova iha VI Governu Konstitusionál hatete katak povu mak sai alvu ba dezenvolvimentu turizmu. Nune’e ita hakarak serbisu hamutuk ho komunidade sira ne’ebé iha inisiativa hakarak dezenvolve turizmu. Alende ne’e mós estudante sira husi nasaun barak sempre hakarak mai hamutuk halo peskiza ba munisípiu Lautem, Ermera hodi hamutuk ho komunidade sira.

JI: Señor Diretór, oinsa ita atu koalia ho vizaun boot ne’e se realidade fatin turizmu iha Kristu Rei ne’ebé harii ona ladun iha jestaun ne’ebé di’ak?

JFQ: Reabilitasaun Kristu Rei sei haree oinsá atu integradu ho parte jestaun munisípiu Dili tanba juridikamente sira mak iha ona responsabilidade hodi haree, karik kondisaun di’ak sei hanoin hamosu dekretu lei ou diploma ministeriál hodi husu retribuisaun.

Tanba tinan 2008 to’o tinan 2018 kondisaun Kristu Rei governu hadi'a no monta seguransa no jestaun hadi'a mós, maibé iha tinan 2015 entrega ba munisípiu Dili, tinan sira ikus-ikus ne’e ho impase polítika rai laran uza osan dua-désimu, munisípiu osan laiha sira labele halo manutensaun.

Alende ne’e mós koordena ho munisípiu Dili halo kontrolu ba animál sira hodi halo opreparasaun hadi'a sidade sai moos hodi hatudu imajen sidade nian ba turista sira ne’ebé mai partisipa iha loron Konsulta Populár, 30 Agostu tinan ne’e.

Kona-ba prosesu reabilitasaun ba Kristu Rei oras ne’e daudaun sei iha prosesu aprovizionamentu, espera fulan Agostu bele komesa ona.

JI: Kestaun boot ne’ebé sai problema iha fatin turizmu sira mak problema lixu, oinsa Ministériu nia planu ba ida ne’e?

JFQ: Daudaun lixu mak sai hanesan problema sidade Dili, tanba ema hotu la kontribui, tau sala ba estadu, ne’e loloos ne’e presiza ema hotu nia kontribuisaun hodi buka solusaun tanba fim semana kuandu haree joven sira, balun haan daudaun so’e daudaun, ne’ebé loloos presiza tau atensaun maibé buat hirak ne’e la akontese mak sai hanesan dezafiu boot.

Tinan 2019 ne’e, planu tau osan rihun $100 hodi hadi'a jestaun lixu iha Ramelau tanba problema boot liu mak lixu.

Ko’alia setór turizmu hanesan indústria boot ida ne’ebé dala barak ema sempre kritika ministériu, maibé ita hotu konsiente katak área ne’e iha konetividade barak, mak lixu, transporte, estrada, eletrisidade no seguransa.

Oinsá atu haree ba hahalok ema nian, ne’ebé ita sempre akompaña no rona asaun husi joven sira ba turista ne’e presiza liga ba parte seguransa no instituisaun relevante hotu mak bele dezenvolve setór turizmu ne’e bele la’o di’ak.

JI: Dezafiu saida mak durante ne’e Diresaun Nasional Turizmu hasoru?

JFQ: Durante ne’e problema boot mak osan, maski na’i-ulun sira ko'alia setór turizmu importante, maibé investimentu ba osan seidauk boot, maski book ona infra-estrutura balun maibé presiza área importante sira hanesan Ili Kere-Kere, Mota Bandeira Ermera, abandona, ema  boot sira sempre kestiona fatin turizmu barak ne’ebé abandona.

Husi tinan 2016 turista 600, iha tinan 2017 sa’e ba 770, no iha tinan 2018 aumenta tan ba 148.000, aumenta ba 13% maski aviaun folin sa’e tanba turista sira hakarak haree área foun.

JI: Orsamentu kiik ne’e tanba saida? Problema iha kapasidade jestaun ka tanba sa?

JFQ: Durante ne’e ita hotu akompaña Orsamentu Jeral Estadu ba setór turizmu ki'ik ne'e tanba deside husi Ministériu Finansas, maski parte turizmu hakarak osan boot atu investe ba setór turizmu to’o iha munisípiu hotu, tanba barómetru ne’ebé durante ne’e haree katak turista sira mai foku liu mak iha Dili nune’e halo komunidade ne’ebé hela iha área interesante sira labele hetan benefísiu.

Maibé governu iha hanoin, planu ba tinan oin tanba iha planu 2030 iha atu dezenvolve Leste, Oeste no Súl. Nune’e halo estudu hodi bele investe ona tanba daudaun haree Ramelau koordena ona ho autoridade lokal no parte igreja hodi husu ona kontribuisaun kada ema $1.

JI: Oinsá Diresaun Nasional Turizmu nia haree kona-ba transportasaun ba turista sira?

JFQ: Setór turizmu ne’e área luan, se kompara ho nasaun sira iha Azia ema nian kona ba karreta sira integradu hotu ona, maibé Timor-Leste seidauk másimu presiza hadi'a, transportasaun atu fasilita ita-nia turista tanba durante defisil tebes ba sira atu ba to’o Jaco.

Diresaun Nasionál Marketing Relasaun Internasionál produs mós materiál iha sentru nasionál turizmu Largo Lesidere hodi habelar informasaun ba turista estranjeiru sira oinsá mak atu utiliza transportasaun hanesan viajen Dili-Atauru nune’e sira bele hatene hili transporte alternativa saida mak sira uza hodi prepara akomodasaun ba sira atu hili fatin turizmu ne’ebé sira hakarak vizita.

Presiza mós Sentru Informasaun ne’e importante tebes maibé foin iha ida nune’e tinan ida ne’e sei servisu hamutuk ho Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN) atu loke tan ida iha fronteira Maliana ne'ebé hanesan odamatan boot ema tama-sai husi terrestre Indonézia hakarak vizita Timor Leste atu promove ita nia turizmu maski la'ós hanesan Bali tanba ita seidauk prepara ho di’ak ita-nia turístika ida ho seguru loloos.

Maski Timor Leste seidauk prepara kondisaun integradu maibé ró kruzeiru iha 2019 to’o fulan Juñu ró tolu mak tama, signifika ita promove ona ita-nia turizmu katak Timor Leste hakmatek ona husi problema funu no seguransa hakmatek.

Tanba ne’e, atu dezenvolve area turizmu ho integradu husu ba Primeiru Ministru Taur Matan Ruak atu lidera grupu Liña Ministeriál hodi hadi'a setór turizmu iha Timor Leste. Liña Ministeriál hirak ne’e mak hanesan husi Ministériu Obras Públiku (MOP), Ministériu Transporte Komunikasaun (MTK), Ministériu Agrikutura Peska (MAP), SEFOPE, Ministériu Defeza no Seguransa, Minstériu Turizmu Komersiu Industria (MTKI), no Ministériu Asuntu Ekonomia.

Diresaun Nasionál Turizmu husu ona Primeiru Ministru Taur Matan Ruak atu kria komisaun interministerial ne’ebé (PM) lidera diretamente hodi nune’e situasaun ruma akontese iha parte turizmu nian bele halo intervensaun direita.

JI: Ba area transporte nian, liu-liu iha kapital Dili, durante ne’e mosu preokupasaun barak tanba sempre mosu problema ho taxi ne’ebé sirkula?

JFQ: Sim, ida ne’e loos. Dezafiu ne’ebé durante ami hasoru mak ne’e, ami nafatin halo formasaun ba motorist, taxista sira, maibé nafatin mosu problema ne’e mak sei sai pergunta, tanba ami haree katak nia problema ne’e mosu tanba kauza motorista sira sempre troka ba mai, nune’e oras ne’e daudaun iha ona hanoin atu muda konseitu ne’e hodi halo formasaun ba taxista nia na’in nune’e motorista bele troka, na’in ne’e bele pasa fila fali informasaun ba fali motorista foun hodi halo atendementu di’ak ba públiku.

JI: Señor Diretór, iha fulan Agostu Timor Leste sei komemora tinan 20 ba Konsulta Populár, oinsa preparasaun Ministériu Turizmu nian?

JFQ: Ministeriu Turizmu Komérsiu Indústria (MTKI) liu husi Diresaun Nasional Turizmu serbisu hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu eskola  múzika Taibesi no reed cross hadi'a ona kondisaun situs Kristu Rei, Largo Lecidere no Jardin Joao Paulo II hodi komemora loron konsulta populár ne’e.

Agora daudaun parseiru dezenvolvimentu balun book an ona, ba parte governu sei kle’ur uitoan tanba buat hotu liu husi prosesu aprovizionamentu, tanba orsamentu foin la’o normál iha fulan Marsu. Orsamentu ba área turizmu millaun $1.1, uitoan tebes nune’e Diresaun Jerál turizmu foka ba reabilitasaun situs ba Kristu Rei, Largo Lesidere, 12 de Novembru no Estátua João Paulo II.

Ba selebrasaun loron Konsulta Populár ami espera turista sei mai barak tanba INTERFET sira uluk halo misaun iha ne’e hakarak mai haree Timor nia progresu, no ró kruzeiru boot balun mós sei mai kontribui tan.

Ba parte munisípiu nian sei tau atensaun ba situs foho Ramelau no bee-manas Marobo, tanba Ramelau vizitante doméstika rai laran sempre ba barak, parte Marobo sei hadi'a kondisaun sintina no uma kakuluk balun ne’e a'at no kuak ona.

Oras ne’e daudaun fatin turizmu Marobo di’ak maibé komunidade sira sempre kestiona kona-ba estrada. Hanesan ema téknika haree governu seidauk iha planu ida integradu no rekoñese hanesan failansu, ba oin presiza hadi'a hodi dezenvolve situs turístika ho konetividade hanesan estrada, eletrisidade, telekomunikasaun nune’e ema vizita bele haree hodi promove di'ak liu tan.

Kondisaun infra-estrutura iha Ramelau seidauk hadi'a másimu, maibé halo ona intervensaun ba sinais balun maibé vizitante mak seidauk iha konsensia atu kuidadu.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV