Jurista Timor-oan: Dekretu Lei boot liu rezolusaun, mais tenke tau atensaun ba eis manorin kontratadu Featured

By Cristina Ximenes Jullu 15, 2024 1837
Jurista Timor-oan José Ximenes. Foto:Google. Jurista Timor-oan José Ximenes. Foto:Google.

DILI: Polemika kona-ba dekretu lei mak boot liu ka rezolusaun Parlamentu Nasionál mak boot liu, relasiona ho problema manorin kontratadu sira, Jurista Timor-oan José Ximenes hatete, Dekretu Lei pervalese liu rezolusaun PN.

Jurista Timor-oan ne’e hatete, Dekretu Lei mak iha rezolusaun nia leten, maske nune’e tenke tau-matan ba problema eis manorin kontratadu sira.

"Ha'u hanoin devia matéria sira ne'ebé iha bainhira ita ko'alia kona-ba ida ne'ebé pervalese konserteja dekretu lei mak pervalese iha rezolusaun nia leten, maibé buat ne'ebé tenke tau iha atensaun mak situasaun ba professor sira ne'e la'ós matéria lejislasaun de'it.”

“Lei tenke iha prinsipiu tolu mak importante, keadilan, kepastian, kemanfaatan tenke justu ba ema sira, tenke iha utilidade ba sira, no tenke iha kepastian," dehan José ba jornalista INDEPEDENTE, iha nia eskritóriu Manleuana, Sesta (12/07).

Nia afirma, Ministra Edukasaun nia la'ós ema foun, hanoin nia tenke tau konsiderasaun ba aspetu hotu-hotu, aspetu sosiál, aspetu legál sira ne'e hotu foti desizaun ida ne'ebé justu, tanba se la'e tau kauza professor sira.

Nia esplika, la'ós professor sira de'it maibé mós estudante sira, imajina bainhira hapara halo prosesu ida depois estudante sira laiha professor ne'e impede prosesu aprendisajen tomak, ida ne'e la'ós matéria umanidade no sosiál de'it.

Maibé, matéria tenke análiza ho profunda, la'e depois governu ida mai hasai, governu ida mai hatama se mak sai vítima, primeiru kestaun sai vítima mak estudante sira la hetan edukasaun di'ak husi professor sira, segundu mak professor sira, kualkér líder ne'ebé lidera instituisaun governu tenke iha sensibilidade ba asuntu sira hanesan ne'e.

Nia reforsa, problema la'ós se mak ukun, maibé oinsá trata sidadaun sira, estudante, professor sira ho dignu, tanba dekretu governu dala ruma fó fatin ba ema apotamentu sira na'in sanulu resin rua atu mai servisu hamutuk ho vensimentu bo'ot, professor sira la'e entaun sujestaun mak tenke foti desizaun ida ne'ebé justu, di'ak la abandona sira.

Tanba ne'e, rekoñese tinan barak professor sira nia kontribuisaun rai ne'e ba oan, no ba estadu, tanba agora sa'e tinan oin bele troka manán osan, professor sira dedikadu nia vida ba tinan naruk.

Nune'e, imajina 2013 mais tinan sanulu, balun tinan lima dedika sira nia an, mak duni sai sira atu hatudu katak iha autoridade bo'ot liu di'ak liu estadu, no governu ida ne'e kompriende katak dala ruma hakarak reforsa kualidade ensinu ninian keta haluha katak la prevene halo rekrutamentu, la prevene ema sira loke eskola arbiru professor barak liu depois bainhira komesa ona labele konsege hakarak hasai de'it hanesan ida ne'e la fasil.

Nia argumenta, matéria ida professor, estudante sira nian ne'e kompletamente kualkér partidu labele politiza, kualkér ema labele politiza matéria ida ne'e tenke matéria asuntu nasionais ninian, ema hotu tenke tau preokupasaun.

"Tanba sakrifika estudante sira, sakrifika professor sira ida ne'e ha'u sente triste tanba to'o ohin loron kuaze setór ne'ebé problema ne'e edukasaun, saúde ne'e matéria prinsipál mak ida ne'e entaun dala ida tan polítiku sira ne'ebé ba tur iha ne'eba ne'e labele politiza ida ne'e no ne'e lá'os sasan atu politiza," hakotu nia.

Entretantu, Prezidente Repúblika José Ramos Horta husu profesor kontratadu sira diak liu fo tempu ba iha Ministériu Edukasaun hodi hadia sistema edukasaun iha Timor Leste.

PR Horta dehan, dekretu lei mak importante define polítika governu nian, enkuadramentu legál.

"Buat ne'ebé ha'u hatene, ha'u koñese iha problema edukasaun ne'e governu iha razaun, polítika ne'ebé Ministra Edukasaun buka halo iha razaun. Governu uluk hatama professor lubuk ida, eleisaun marka tiha ona momentu ne'eba iha 2023 hatama ema rihun ida resin ba professor, fó kontratu fulan Dezembru 2023 termina," haktuir nia.

Nune'e, liu tiha governu halo avaliasaun no buka oportunidade atu legaliza sira kontratu remata sira nia situasaun, tanba professor falta duni iha Timor.

Nia esplika, maibé professor bolsa kandidatura sira ezame ne'e teste uitoan mak liu apezar ida ne'e governu la taka dalan hatete bele halo traning formasaun atu fulan ruma nia laran tan bele tama tanba iha falta duni professor.

"Ha'u husu ba professor kontratadu sira ne'ebé halo manifestasaun ne'e di'ak liu husik governu halo nia servisu, atu ita hadia setór edukasaun. Tenke hadia setór edukasaun iha área ida kualidade professor sira, ha'u hanoin iha nesesidade professor sira falta professor, se ita ho kalma, husik governu halo, Ministra Edukasaun ema ida kompetente, laiha ema ida iha Timor ne'e koñese edukasaun di'ak liu nia," hatete nia.

Tanba Ministra Edukasaun nia onestidade kompeténsia téknika, nia hakarak resolve duni nia mandatu, entaun husik nia halo servisu ne'e, iha tempu ruma badak bele hetan oportunidade, primeiru professor sira hakarak duni, misaun professor ne'e halo formasaun, tenke fó formasaun ba nia kualidade, depois mak teste foun tama.

Nia hatutan, agora halo manifestasaun tolok to'o ameasa ne'e hatene ona la liu, ameasa fali Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão atu tama imi fali ba, di'ak liu Professor sira kontente halo diplomásia, polítika di'ak ko'alia hetan akordu ba oin governu bele aproveita sira, tanba presiza duni.

Rate this item
(2 votes)

Independente Digital TV

Tuir ami iha Twitter

Kalendariu Notisia

« September 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30