DILI: Komunidade sira iha area Kuluhun, liu-liu sira ne’ebé afeitadu ba alargamentu estrada, hato’o sira-nia duvida ba desizaun husi governu nian tanba konsidera desizaun ne’e mosu la ho planu ne’ebé di’ak.
Deklarasaun husi komunidade afeitadu ne’e bazeia ba desizaun husi Ministériu Obras Públika atu aumenta tan metru balun ba estrada.
Reprezentante komunidade Kuluhun, Carlito de Jesus Tilman hatete, loloos Governu mai ho planu ida klaru kedan mak tuun mai komunidade nune’e bainhira komunidade sira sobu uma karik labele hanoin barak fali.
“Tanbà sobu uma ne'e selu ema, ne'e hasai osan. Sobu tiha, la kleur mai aumenta tan, sobu fali, halo ema sai bilan,” dehan Carlito iha area Kuluhun, Sabadu (08/03).
Iha notifikasaun dahuluk ne’ebé nia simu, Carlito dehan, nia tenke husik rai metru tolu sentimu 10 (3.10). Hafoin ida ne’e notifikasaun daruak mosu fali ne’ebé hatete aumenta tan metru haat sentimu 10 (4.10). Ho nune’e, total rai ne’ebé nia tenke husik mak metru hitu sentimu runolu (7.20).
Carlito preokupa mós ho aumentu ne’e tanba afeita mós ba gruta ne’ebé komunidade sira harii iha Sede Suku Kuluhun nia sorin.
Nia dehan, estrada iha parte lorosa’e nian, Carlito dehan, sukat aumenta hodi fó espasu ba estrada iha parte loromonu nian tanba fó espasu ba Igreja Bekora.
"Ha’u bilan, sira fó espasu estrada sorin haree ba Igreja Bekora, entaun gruta ne'e mós antigu, agora gruta ne'e baku rahun hotu ne'e,” nia dehan.
Carlito preokupa mós tanba governu hanesan halo asaun la ho planu.
"Ha’u bilan ne'e mai ho ida hanesan ne'e, ema sobu ne'e kolen, lakon buat barak, ne'e akontese duni iha ami nian ne'e, halo ema sai stres tiha. Tuir loloos Governu iha hanoin ho planu di’ak ida, fó mai dala ida, ema sobu dala ida.”
“Ami la'os la kumpre dezisaun Governu nian, ami kumpre, maibé mai dala rua halo ami sai bilan, ida ne'ebé mak loos mai uluk metru 3.10, ma fali faze daruak metru 4.10. Loloos Governu tenke halo master plan ho dezeñu kompletu hotu ona, haree de’it iha dezeñu ne'e ona, ne'e mak dehan planu."
“Agora haree hanesan bul** fali, sukat tiha ida faze primero, ema barak sobu tiha hotu, mai fali aumenta tan, agora loos ona, Gruta ne'e sobu hotu kedan,” Carlito lamenta.
Iha fatin hanesan, Xefe Suku Kuluhun, Deus Dado Martins informa, komunidade iha nia suku ne’ebé afeita ba alargamentu estrada ne’e hamutuk uma-kain 36.
"Sira atu hetan kompensesaun husi estadu ho governu to'o agora seidauk, tanba sei iha faze ida ikus mak nota aseitasaun,” dehan nia.
Ninia komunidade afeitadu, Xefe Suku ne’e hatete, koopera di’ak tebes maibé sira ezije de'it mak Governu tenke selu ona indimnizasaun.
"Ami hakarak osan ne'e iha ona ami-nia konta bankaria ami uza par trasfere ami-nia sasan ba ami-nia rai moris fatin. Ha’u hanoin iha suku Kuluhun seidauk halo press konferens, iha suku Kuluhun ema hotu-hotu koopera," dehan Xefe Suku ne’e.
Entretantu, bainhira jornalista Jornal INDEPENDENTE koko halo husu asuntu ne’e ba Ministru Obras Públika, Samuel Marcal, maibé Minstru la disponivel atu fó komentariu.
Tuir informasaun, Parlamentu Nasionál sei bolu Ministru Samuel iha semana ne’e nia laran hodi koalia kona-ba asuntu refere.
Molok ne’e, iha 3 Marsu 2025, komunidade sira iha suku tolu iha Postu Administrativu Kristu Rei, kontra markasaun daruak ba alargamentu estrada diresaun Kuluhun to’o Fatuahi, ne’ebé halo husi Ministériu Obras Publika.
Razaun prinsipal husi komunidade afetadu sira iha suku Bekora, Kamea no Ailok hodi kontra markasaun daruak tanba estatutu rai, maioria rai privadu, nune’e bainhira Estadu hakarak atu utiliza rai privadu ba interesse publiku nian tenke halo tuir prosesu legal bazeia ba Lei Nú. 8/2017 kona-ba Espropriasaun ba utilidade publika ne’ebé regula kona-ba kondisaun no prosesu atu okupa propriedade privada ba utilidade publika.
DILI: Autoridade Protesaun Sivil, evakua ona vitima uma-kain 32 ne’ebé afeitadu ba inundasaun iha loron 8 fulan-Marsu, tinan ne’e, iha Aldeia Moris Foun, Suku Komoro, Postu Administrativu Dom Aleixu, Munisipiu Dili.
DILI: Asosiasaun Nasional Múzika Timor-Leste (ALMAMOR) servisu hamutuk ho Komisaun Organizadora Lian Kultura Rai-Nain Timor (LIKURAI Timor), sei loke kompetisaun múzika koremetan iha munisipiu sira hotu iha teritoriu Timor-Leste.
DILI: Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão fó orientasaun bá Komisaun Funsaun Públika (KFP) atu hala’o servisu foku bá Reforma Administrasaun Públika, tanba servisu ida ne’e todan.
DILI: Primeiru Ministru Vietname, Pham Minh Chinh sei hala’o vizita mai Timor-Leste, hodi hametin liu tan kooperasaun bilaterál entre rai rua.
DILI: Prezidente Administrasaun Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasional Vidal de Jesus “Riak Leman” klariifika katak, nia laiha intensaun atu fahe povu Timor-Leste ba rua hanesan lorosa’e no loromonu.
DILI: Kuarezma mak tempu atu ema hetan fila fali dalan no lori ema fila hikas ba nia objetivu moris nian, liu husi dalan tolu mak Orasaun, Karidade no jejum ka abstinensia.
DILI: Kuarezma nu’udar tempu atu hadera-aan, nune’e sarani hotu tenke halo orasaun, karidade, jejum no abtinensia durante loron 40 nia laran.
DILI: Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liu husi Diresaun Tránzitu Seguransa Rodaviariu Nasionál (DTSRN) prende motor hamutuk unidade 48, tanba viola le kódigo Estrada ho dokumentus ne’ebé Viola Lei Kódigu Estrada.
DILI: Autoridade Seguransa, Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Dili liu husi Eskuadra Polísia Na’in Feto, asegura joven na’in rua ho inisial NAFS no SMAdC, tanba deskonfia envolve iha kazu roubo/hadau sidadaun estranjeiru ida nia Telefone iha área Balide.
DILI: Instituisaun FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), simu motorizada unidade ualu (8) husi kompañia Timoroan sira hodi fasilita servisu instituiasaun nian.
DILI: Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão iha esperansa katak, Organizasaun Nasaun Unidas (ONU) sei tulun Governu atu kria kondisaun bá redusaun violénsia hasoru labarik iha Timor-Leste.
DILI: Ministru Juventude, Desportu, Arte no Kultura, Nelio Isaac Sarmento hatete, ekipa Komisaun Tékniku Apoiu husi Komunidade Ko'alia Lian Portugés ne'ebé mai observa ona Timor-Leste ninia preparasaun ba eventu jogu CPLP orgullu tanba TL mós preparadu no iha kondisaun ne'ebé garante.
Ministru dehan, ekipa Komisaun Tékniku Apoiu (CTA-Sigla portugues) ninia observasaun kuaze di'ak so iha preokupasaun no rekomendasaun uitoan ba estádiu, hoteis no haree-nain ba jogu refere.
"Ekipa CTA ninia rekomendasaun kuaze kapás tebes, sira mós orgullu no admira ho Timor nia kondisoens, klaru katak sira preokupa oituan ho stadiu munisípal tanba sira haree ba buat sira iha ne'eba, maibé horseik hodibainrua kompañia tama ona iha ne'ebá no ita tau ida-ne'e ba projetu emerjensia tebes, iha fulan hirak nia laran antes fulan ida ba jogu CPLP Estadium munisípal iha kondisoens para uza , tanba estadium munisípal ita uza ba abertura no enseramentu jogu CPLP," dehan ministru Nelyo, iha Xanana Sport Center, (01/03).
Ministru dehan, dadaun ne'e ida-ne'e mak Governu halo no Governu iha esperansa katak kompañia ne'ebé sai parseiru ba Governu atu apoiu ba fasilidade jogu CPLP ne'e sei finaliza estádiu tuir tempu molok jogu CPLP ne'e la'o.
"Aléinde ne'e mós sira preokupa oituan ho hoteis sira, ne'e sira preokupa oituan ba hahán, maibé ita-nia komisaun nasionál prepara hotu ona , depois ita sei kordena ho vise PM, ne'ebé sei hamutuk ho setór Turizmu para oinsá sira bele kontribui ba iha jogu CPLP ne'e rasik, no responsável ba pedidu ne'ebé mai husi kada pais membru sira ne'ebé hela iha Hotel", nia dehan.
Nia hatutan, Governu prepara Hotel 8 ba atleta no ofisiais sira atu hela.
"Ita iha Hotel 8, tanba ita lakohi estadu membru sira balun mai hela hotel di'ak balun mai hela hotel la di'ak ne'e lae, ita hakarak sira mai hela Hotel ho standar ne'ebé hanesan", nia dehan.
Nia akresenta, depois fulan Maiu TL simu ona naran lista atleta sira-ne'e kompletu, para sira aprezenta ona ho dokumentus kompletu.
"Nune'e ita hatur kedas ona katak país ida-ne'e hela iha Hotel ida ne'e no País ida seluk hela iha Hotel ida-ne'e. Nune'e bainhira sira husi ne'ebá mai to'o iha aeroporto sira lalika hein kleur tan iha ne'ebá maibé to'o sira foti dokumentus entrega xafe ba sira hodi ida-ida ba deskansa iha sira-nia fatin. Ida-ne'e mak kondisoens ne'ebé ita prepara", nia informa.
Nia hatutan, ekipa CTA ninia preokupasaun ida tan mak oinsá penontong sira atu ba nonton, sira dehan se bele Timor bele uza tiket.
"Maibé ha'u dehan se ita uza tiket ne'e ita mate ona, ne'e sira sei la ba nonton, maibé sira mós dehan bele mós uza alternativu seluk ne'ebé ita komisaun internal ne'e trasa hela hanoin balun no ita sei buka sponsor balun atu apoiu nune'e karik iha posibilidade sira bele sai sponsor i ita mós bele hetan feedback balun husi keuntungan ne'ebé ita halo iha jogu CPLP ne'e", tenik.