Prezidente komisaun E la fiar vitima eviksaun Bidau seidauk hetan indemnizasaun Featured

By Ekipa INDEPENDENTE Marsu 19, 2025 165
Deputadu sira iha Parlamentu Nasional. Foto:Dok. Deputadu sira iha Parlamentu Nasional. Foto:Dok.

DILI: Prezidente Komisaun E, Marcos Xavier deklara, la fiar uma-kain 40 ne’ebé sai vitima eviksaun iha suku Bidau Santana to’o ohin loron seidauk simu indemnizasaun husi governu konstitusional dasia.

Prezidente husi komisaun ne’ebé trata asuntu Infraestrutura ne’e deklara kestaun ne’e ho razaun Komisaun E mós tuun ba terenu hodi koalia ho komunidade sira ne’ebé nia uma ekipa lidera husi Sekretariu Estadu Asuntu Toponomia no Organizasaun Urbana (SEATOU) sobu, maibé laiha prosteta.

Vitima sira, nia hatutan, la hato’o protesta tanba fiar ba deklarasaun husi Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, katak hotu-hotu sei hetan indemnizasaun.

"Ida bé hatete dehan governu la fó ne'e sala. Hanesan Prezidente Komisaun E hatete ne'e sala la loos. Komesa sobu husi Bidau, sobu husi Fomentu to'o agora laiha komunidade ida mak reklama dehan ‘oh.. ha'u la hetan'. Komunidade sira ne'ebé afetadu husi buat sira ne'e la hakilar, ida ne'ebé hela iha fatin seluk nia mak reklama fali, ne'e kan la loos," dehan nia ba jornalista sira, iha PN, Tersa (18/03).

Komisaun E, nia hatutan, tuun ba terenu hodi haree direitamente no laiha komunidade ida mak reklama.

“Se komunidade sira ne'ebé mak hetan sobu husi SEATOU mak halo reklamasaun ne'e parese loos tanba komisaun E mós tuun ba terrenu la haree tanba komunidade lao kapas tanba balun dehan uma halo ho osan rihun rua maibé governu fó rihun lima.”

"Ida ne'e di'ak to? Agora ita buka mak governu ida ne'e ninia sala, mais governu nia di'ak ita la halo, ita nunka rekoñese, ne'e mak sala. Ami lao iha Dili laran ba to'o fatin sira (evikasaun) mais lae. Hanesan Prezidente komisaun husu ba sira 'nusa, imi di'ak ka lae?’. (Sira hataan) ‘eh ami osan uitoan, ami bele ba halo uma iha foho, ami bele mai buka moris iha ne'e mais ami bele fila ba foho’," deputadu ne’e konta.

Iha fatin hanesan, Xefe Bankada PLP, Maria Angelina Lopes Sarmento hatete, durante ne’e opozisaun sempre levanta vitima eviksaun iha Bidau Santana ne'ebé seidauk simu indemnizasaun.

"Sira (governu) sempre deklara dehan selu, maibé ita tenke halo verifikasaun ba parte rua, mais ita-boot sira hanesan jornalista halo konfirmasaun parte vitima sira atu nune'e konfirma duni katak sira simu duni ona ka lae," dehan nia.

Tanba dala-barak governante sira halo distorsaun ba politiku sira atu labele levanta bebeik pergunta ne'ebé hanesan ,entaun governu hatan katak indemiza ona mais faktu iha terenu la akontese.

"Ha'u mós ko'alia ho ema ida-rua depois de halo tiha eviksaun, sira parte hela sa’e ba foho nian, sira kontinua faan sasan iha dalan hanesan loraik sira tunu sate, batar nurak iha ne'ebá, sira rasik mak ko'alia dehan ‘to'o agora ami seidauk hetan indemnizasaun husi governu’,” deputada ne’e informa.

Angelina dehan, nia parte mós kestiona tanba SEATOU falta koordenasaun ho MOP ne’ebé iha kompeténsia atu fó indemnizasaun.

SEATOU rasik, nia hatutan, la koordena osan hira mak MOP prevee iha OJE atu bele fó indemnizasaun ba populasaun sira.

"Ida ne'e mak ami opozisaun husu bebeik mais sira (governu) la hatene atu fó resposta mai ami. Sira hatete katak indemniza ona maibé ami husu fali orsamentu atu indemniza ne'e hira, iha Ministériu ne'ebé, sira rasik la pronunsia," dehan deputada ne’e.

Iha fatin ketak, Vise Diretór Dahuluk Asosiasaun HAK, Antonino de Limas hatete, loloos governu tenke rezolve tiha indemnizasaun mak foin haruka komunidade sira muda no sobu rasik sira-nia uma.

"Agora tanba sa la selu? Ida, problema tanba ita hakarak sobu de'it, atu halo projetu ita hakarak lalais, depois ita la la'o tuir regra, sobu komunidade sira. Ita halo tratamentu la dignu, ne'ebé loloos karik ne'e parte husi violasaun direitus umanus," dehan Antonino ba jornalista sira, iha nia kna'ar fatin, Faról, Tersa (18/03).

Vise Diretór ne’e husu, indemnizasaun ba vitima sira ne’e seidauk selu tanba problema iha jestaun no iha governu nia planeamentu ka osan mak laiha.

“Karik tau ona, osan iha maibé útiliza ba fatin seluk, entaun halo maluk sira ne'ebé sai vitíma ne'e kontinua sofre, hein iha situasaun ne'ebé la serteja, sira hanoin governu atu rekupera situasaun balun tanba sira lakon ona fatin hela depois la rezolve, ne'e signifika halo vitíma sira terus liu tan.”

Iha fatin ketak, Diretór Ezekutivu HABADA, Abel Amaral hatete, tuir informasaun balun katak governu halo ona pagamentu balun, liu-liu ba sira ne'ebé iha parte Bebonuk no Fomento II, maibé seidauk final.

Tuir informasaun, governu halo pagamentu fazeadu, maibé ida ne'e fó implikasaun boot ida ba vitima sira, tanba sira hari'i sira-nia uma no afeta mós ba rendimentu husi negosiu ne’ebé sira iha.

"Ami hanoin governu iha lista, sira hatene saida mak sira sei halo, ne'ebé ita husu mós ba governu atu bele tau-matan ba komunidade afetadu hotu-hotu, oinsá bele fó indemnizasaun ba sira-nia gastu ne'ebé sira iha."

Tanba, maske komunidade sira de’it baraka kiik hodi halo negósiu, maibé sira gasta ona sira-nia osan.

“Entaun presiza mós atu bele fó indemnizasaun, mesmu uitoan maibé pelumenus sustenta sira-nia moris," katak nia.

Molok ne’e, Xefe Suku Bidau Santana, Alexandrino Mendonça informa, total uma-kain husi aldeia rua iha Bidau Santana ne’ebé hetan eviksaun no seidauk simu indimnizasaun hamutuk 40.

"Hakarak klarifika loloos de'it ba ita-boot sira katak agora daudaun ha'u-nia komunidade hirak ne'ebé mak antes ne'e hetan vitíma ka husi parte SEATOU nian, ne'ebé mak halo eviksaun ba komunidade sira ne'ebé mak okupa iha espasu públiku, maibé besik tinan ida ona seidauk hetan indimnizasaun husi parte Estadu," dehan Xefe Suku ba Jornalista INDEPENDENTE iha nia kna'ar fatin, Bidau Santana, Segunda (17/03).

Maske nune’e, tuir informasaun ne’ebé Xefe Suku simu katak kleur ka lalais sira sei hetan sira-nia direitu.

Tanba, nia dehan, eviksaun ne’e laos iha Bidau de’it maibé kuaze iha Dili laran tomak, inklui mós munisipiu balun.

"Maibé informasun ne'ebé mak ami hetan ne'e katak sei iha serteza katak tarde ou lalais sira-nia direitu sei hetan, maibé kestiona husi komunidade sira mak tanba saida besik tinan ida ona sira seidauk rona informasaun.”

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« March 2025 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31