PDHJ nia analiza ba dokumentu eviksaun: “Mosu violasaun grave ba DU” Featured

By Marcelino Tomae Fevereiru 11, 2025 242
Provedor Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Virgilio da Silva Guterres 'Lamukan'. Foto:Media PDHJ. Provedor Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Virgilio da Silva Guterres 'Lamukan'. Foto:Media PDHJ.

DILI: Provedoria Direitus Humanus no Justisa iha ninia analiza ba dokumentus eviksaun hatudu katak governu halo violasaun direitus umanus grave hasoru komunidade sira.

Provedor Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Virgilio da Silva Guterres 'Lamukan' hatete, bazeia ba analiza ne’ebé PDHJ halo, asaun ne’ebé governu liu husi SEATOU halo hasoru komunidade sira nu’udar aktu violasaun grave ba Direitus Umanus (DU).

"Husi observasaun ne'ebé mak ita haree hotu no mós monotorizasaun ne'ebé mak tama, PDHJ to'o iha konkluzaun katak estadu liu-liu nono Govenu, liu-husi SEATOU, halo violasaun direitu umanu ne'ebé ke grave hasoru sidadaun sira.”

“Tanba  sidadaun uma-kain 200 resin tenke lakon sira-nia hela fatin, sira-nia abitasaun adekuada, mezmu ke tuir kapasidade sira nian, maibé iha tinan barak fatin sira ne'e, durante tinan barak fó abrigu bá komunidade sira,"

dehan Lamukan ba Jornalista Jornal INDEPENDENTE, iha nia knaar fatin, Kaikoli Dili, Segunda (10/02).

Tanba ne'e, eviksaun ne'e nu’udar aktu violasaun grave hasoru sidadaun sira, liu-liu haree ba aspetu sosiál no kulturál.

Violasaun grave tanba governu laiha planu atu halo despezu no demolisaun, nune’e la proteze  labarik sira, no ema vulneravel sira atu labele trauma.

"Ida ne'e PDHJ haree hanesan buat balu ne'ebé ke observasaun ne'e ita la presiza halo análiza, ita fó konkluzaun katak, Governu halo violasaun grave  hasoru ita-nia sidadaun sira," nia dehan

Iha nivel boa governasaun ninian,  PDHJ  konsidera asaun ne'ebé SEATOU halo, ne'e kirme,  tanba to'o agrora pelu-menus sidadaun sira la hatene planu Govenu nian kona-ba ordensmentu urbana Dili nian.

"Seidauk iha lei ida kona-bá planu ordensmentu urbana Dili nian, entaun Governu laiha planu bá hasai sidadaun sira,  ita  la hatene atu hasai sidadaun sira halo oinsá."

Nia haktuir,  kualker desizaun polítika ne'ebé  implika, sakrifika ema nia direitu, ho direitu umanu, direitu fundamentais sira ne'e tenke iha baze legál, katak  tuir loloos ne'e orden judisial maka halo desizaun.

Tanba ne'e nia esplika liután, tuir lei ne'e, kompetensia atu halo despezu administrativu, loloos ne'e Ministériu Justisa,  la'ós SEATOU, entaun ida ne'e husi aspetu boa governasaun ninian PDHJ konsidera katak saída maka Governu halo liu-liu  atuasaun  sira ne'e, halo krime hasoru  sidadaun sira, laiha planu maibé bá hasai de'it.

"Ha'u hanoin ida-ne'e maka pelu-menus konkluzaun ne'ebé maka ami hasai, mais dokumentu ne'ebé ami análiza hela, to'o loron ne'ebé ke hotu ami sei intrega  bso iha Ministériu relevante hanesan Ministériu Administrasaun Estatal ne'ebé  maka iha kompetensia, tanba sira maka iha responsabilidade aktu sira ne'e inklui Ministériu Justisa, Ministériu Obras Públiku," nia infroma.

Nia dehan, PDHJ konsidera  Viola  direitu umanu grave hasoru, sidadaun sira, iha eviksaun, hahú husi Bidau sengol, Bidau , Aitarak-Laran,  tasi tolu no Fomento. Tanba ne'e  tuir  PDHJ haree bá pontu sira iha direitu umanu, nia konsidera Violasaun grave.

"Violasaun grave tanba iha tempu badak, ita husk ema atus bá atus,  laiha uma, depois ita la fó indenimizasaun," nia Preokupa.

Nia esplika, tuir Artigu 54,  iha K-RDTL ,  define klaru katak,  despezu administrativu só  halo bainhira iha Indemnizasaun  ne'ebé  justa. Katak estadu sé maka  utiliza fatin bá interese Públika ninian,  sobu sidadaun nia uma tenke hetan despezu husi Indemnizasaun.

"Ema  ne'e tenke simu osan lai maka ita bá hasai, la'ós bá hasai de'it  uma la iha.   depois maka ita dehan sira sé simu Indemnizasaun,  ne'e  la'ós hanesan ne'e,  tanba ne'e maka mak haree iha  ami nia monotorizasaun ne'e  Governu alende laiha planu, atu halo dialogu ho komunidade sira," nia dehan.

Nia esplika, diálogu la hanesan ho  fó informasaun ka bá sosializasaun. Ne'e la hanesan. Diálogu ne'e tuur hamutuk ho komunidade  sira ne'ebé maka afetadu, atu to'o iha konkordansia. Katak sira sai ne'e, atu bá iha ne'ebé,  fatin  ne'ebé Governu prepara iha ne'ebé. Uuma ida atu hetan Indemnizasaun hira.

"Ida ne'e faktu husi Diálogu ne'ebé ke Governu  tenke halo bá Komunidade sira, ita. La bele trata sidadaun sira ne'e  hanesan ne'e. Tenke trata ho dignidade, ida-ne'e maka obrigasaun estadu nian ka Govenu nian, obrigasaun kualker autoridade Públiku ne'ebé eziste, tuir Konstitusaun atu serbí ita nia sidadaun. Entaun ita tenke trata ho didi'ak," nia  konklui.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« February 2025 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28