Ministru Sérgio hatete, nia konsidera kritika husi sosiadade, no afirma ninia komitementu atu kombate broker.
‘‘Konserteza ha’u tenke konsidera sosiedade sivíl ninia hanoin, ninia papél tanba sira tenke halo nafatin kontrolu, ha’u iha dever par atu reprezenta Governu e nome Ministériu ne’ebé mak ha’u xefia par atu trasmite nafatin informasaun katak ita lahalimar, ita iha serieadade kombate broker sira iha institisaun estadu, la’ós notariadu de’it,’’ dehan nia ba Jornalista sira hafoin partisipa iha loron transformasaun Falintil ba F-FDTL, iha Kuartel Jerál Fatuhada, Dili, Domingu (02/02).
Ministru ne’e afirma, desde prinsipiu bainhira nia sai Ministru Justisa nia la’os atu mai halimar, maibé atu hamutuk ho sosiadade no estrutura hodi halo servisu atu hametin justisa no administrasaun iha setor justisa nian.
“Hanesan politika ha’u reafirma pozisaun katak ita hakarak kontribui iha justisa administrasaun ida ne’ebé efisiente, efikasia no justu ba ita-nia sidadaun, ita hotu nia dezeju mak ne’e administrasaun ida ke di’ak ba ita-nia sidadaun tomak , ida ba hotu, hotu-hotu ba ida, no ita hotu afirma ba interese ida ne’e.”
‘‘Buat balun ne’ebé ha’u hatete tiha ona katak bainhira ha’u fó instrusaun ka instrusaun ba gabinete inspesaun auditoria, ninia objetivu prinsipál mak atu halo apuramentu, atu buka deskobre kona-ba preokupasaun sira ne’ebé la’o daudauk iha komunidade nia leet, liu husi media komunikasaun sosiál par atu providensia ba ha’u.”
“Kona-ba iregularidade ka ilisitude sira ne’e, se ilisitude konserteza kabe ba iha autoridade orgaun judisiariu, organu polisia kriminal ne’ebé tutela iha Ministériu Justisa hanesan PSIK, KAK no mós inspesaun jerál estadu.”
“Iha situasaun balun administrasaun jerál ninian, iha adiministrasaun públiku ninian ke mosu iregularidade no bele mós iha natureza ida iha entermus servisu Ministériu Justisa ninan par atu halo, hadia buat balun ne’ebé sira la hetan, liu husi sira-nia obrigasaun, liu husi investigasaun sira ne’ebé mak sira halo iha karater administrative, lori mai par hadia sistema,” dehan Ministru ne’e.
Molok ne’e, Organizasaun naun governamental Asia Justice and Rights konsidera deklarasaun Ministru Justisa, Sergio Hornai, no Komisariu Komisaun Anti Korrupsaun, Rui Pereira, kona-ba broker sira iha Diresaun Jeral Servisu no Rejistu Notariadu, hanesan asal bunyi de’it.
Iha 16 Janeiru foin lalais, Ministru Justisa bainhira hatan kona-ba broker sira ne’ebé buka osan liu husi fasilita tratatamentu dokumentus iha Diresaun Jerál Servisu no Rejistu Notariadu (DJSRN), hatete, nia parte laiha toleransia ba kestaun ne’e.
“Laiha fatin ba broker sira ne’ebé nafatin hala’o atividade ilísitu iha instituisaun estadu sira hodi kauza ba transparénsia no akuntabilidade boa governasaun,” dehan Sérgio.
Iha 23 Janeiru, bainhira konfirma kestaun ne’e ba Komisaun KAK, Rui Pereira, Komisariu ne’e hatete katak KAK sei buka tuir kazu ida ne’e.
“Media sira, imi mós presiza halo identifikasaun, rona (kazu) hanesan ne’e buka tuir, ami mós buka tuir,” dehan Komisariu Rui.
Maske lider na’in rua ne’e hasai ona deklarasaun, maibé realidade broker sira sei kontinua hala’o sira-nia atividade.
Iha 28 Janeiru, broker sira kontinua kasa osan husi sidadaun sira ne’ebé trata dokumentus bom comportamento ka hahalok di’ak iha DJSRN, Kolmera.
Ba kestaun ne’e, Diretór Ezekutivu Asia Justice And Rights (AJAR), José Luís de Oliveira hatete, broket ne’e kontinua iha laos tanba parte relevante sira laiha kapasidade atu kombate, maibé tanba ema sira ne’ebé hili ba asume kargu la hatene halo servisu.
“Tanba rekrutamentu de'it la aposta meritokrásia rezultadu mak ida ne'e. KAK mós hanesan, see mak ba KAK ne'e lá'os bazeia ba ninia kompeténsia mais bazeia de'it ba see mak besik, ida ne'e mak promete hanesan asal bunyi (asbun) de'it.”
Maibé, nia hatutan, promesa sira ne'e nia huun mak Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, tanba horibainhira PM Xanana promete iha Palásiu Prezidensiál maibé to'o agora la realiza.
“Ida ne'e mak sira seluk mós promete de'it. Agora ne'e governasaun asal bunyi de'it, promete buat barbarak mais la realiza.”
Atu kombate broker ne’e, J.Luis dehan, dahuluk tenke define broker ne’e legal ka illegal.
"Mai ha'u-nia haree broker ne'e illegal. Agora sasan ilegál ita-nia governu sira laiha kbiit atu halo loos signifika ita-nia governu ne'e lakon fali ho mafiozu sira. Ita husik hela ita-nia governu mafiozu sira mak domina fali, ne'eduni hatudu momoos katak governu ne'e laiha kapasidade liu.”
“Broker ne'e krime no ilegál, ita tuir loloos tenke hamoos buat ne'e iha laran. Mais agora ita husu tanba sá broker ne'e buras? Tanba da'et ona iha ministru, direitór sira hetan pursentu. Agora ita husu tanba sa sira husik no hakiak? Tanba sira mós hetan,” dehan J.Luis ba jornalista sira, iha nia kna'ar fatin, Faról, Kuarta (29/01).
Kada Ministériu, nia dehan, iha Gabinete Inspetór ne’ebé bele halo servisu hodi kombate broker sira. Laos tuir de’it simu salariu.
Broker ne’e buras, tuir nia, tanba servisu funsionáriu públiku nian la halo ho didi'ak, no funsionariu barak mak tama servisu tanba relasaun familia ho lideransa sira.
“Simu osan governu nian saugate de'it, mais la servisu tanba ne'e broker buras, sala iha rekrutamentu, Komisaun Funsaun Públiku hanesan nehan laiha tiha de'it atu asegura profisionalizmu funsionáriu públiku.”
“Broker ne'e mosu tanba funsaun públika la profissionál no la hatene halo servisu mak broker halo fali servisu funsionáriu públiku sira nian.”
"Ita haree banku ne'e kliente barak mais broker laiha tanba sira iha kapasidade atu halo jestaun no kontrolu ba staff sira atu atende ema ne'e ho didi'ak. Agora ministériu sira ne'e funsionáriu barak tiha mais depois broker buras tan, ne'e króniku," katak nia.