KM Aprova Projetu Proposta Lei Baze Edukasaun Featured

By Ivonia Varela Abril 05, 2023 335
Ministru Prezidensial Konsellu Ministru, Fidelis Leite Mangalhães. Foto:Dok. Ministru Prezidensial Konsellu Ministru, Fidelis Leite Mangalhães. Foto:Dok.

 

DILI: Liu husi reuniaun Konsellu Ministru, kuarta ne’e, aprova ona projetu proposta Lei , ne'ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superior Siensia no Kultura (MESSK) ba alterasaun dahuluk Lein.14/2008, 29 Outubro ho naran Lei baze Edukasaun.

Ministru Prezidensial Konsellu Ministru, Fidelis Leite Mangalhães hatete, proposta lei ne'e la'o ho konjuntu alterasaun ida ne'ebé nesesária hodi adekua lejizlasaun baze sira setor edukasionál nasaun nia ba ejisénsia no dezafiu atual sira.

Propoin ida ba norma refere ba lingua instrusaun no ensinu ne'ebé define lingua Portuguêsa hanesan lingua instrusaun no ensinu ba sistema edukativu Timoroan ho lingua tetun no lingua Nasionál sira seluk asume papel fundamentál ida apoiu nian.

"Halo mos alterasaun ba normas relativa oioin ba nivel ensinu pre-eskolar, báziku no Sekundáriu atu rekoñese importansia aprendisajem lian português iha setor edukativu nasionál," dehan Governante iha Palasiu Governu, Kuarta (05/04).

Ministru esplika, diploma ne'e ho objetivu atu elemina injustisa iha atribuisaun grau no diploma sira iha ensinu superior tékniku.

"Sei pasa karik posivel ba estabelesimentu ensinu superior tékniku atribui ona grau no diploma sira hanesan baxarelatu, Lisensiatura no Mestradu," tenik nia.

Nune'e, hakarak mos permite atu atribui grau mestri hafoin konklui Formasaun superior ho durasaun semertre sanolu resin rua, inkliu parte lisensiatura, ne'ebé integradu no labele fahe, kotesponde ho semetre da-ualu husi kursu mestradu integradu nian.

Ho alterasaun propoin define mos katak ensinu iha distansia (la prezensiál) tenki iha insidénsia iha nivel no ámbitu hotu-hotu husi edukasaun nasionál Timor-Leste.

Rate this item
(1 Vote)

Independente Digital TV