JSMP sujere harii Sentru Juvenil ba Labarik ne’ebé envolve Krime Featured

By Martinha da Cruz Maiu 30, 2024 277
Diretora Ezekutivu JSMP, Ana Paula Marcal. Foto:Media JSMP. Diretora Ezekutivu JSMP, Ana Paula Marcal. Foto:Media JSMP.

DILI: Organizasaun naun governamental Programa Monitorizasaun Sistema Judisial, sujere ba Ministériu Justisa atu harii sentru juvenil ba labarik sira ne’ebé envolve iha krime.

Sujestaun husi JSMP ne’e relasiona ho preokupasaun públiku ba desizaun husi Tribunal Judisial Primeira Instansia Dili ne’ebé liberta arguidu ida ba kazu hada’u telefone ne’ebé rezulta labarik feto ida, Nituchia lakon vida, tanba razaun arguidu refere ho idade kiik.

Diretora Ezekutivu JSMP, Ana Paula Marcal hatete, lei la fó dalan duni ba Tribunal atu kondena labarik ho idade tinan 16 ba kraik.

Tan ne’e, tuir JSMP, MJ bele haree ona ba kestaun ne’e no bele hanoin ona oinsa atu kria Sentru Juvenil ida ba labarik sira ne’ebé envolve iha krime no labele hetan kondenasaun husi Tribunal.

“Entaun Sentru Juvenil ne’e harii par atu muda joven menoridade sira ne’ebé mak komete krime, lori sira ba aprende iha ne’ebá hanesan edukasaun, formasaun, tanba dala-ruma mós inan-aman sira iha uma koalia sira la rona ona. Entaun ba iha ne’ebá ba atu hadia sira, haree ba iha gravidade husi sira-nia hahalok,” dehan Ana iha Timor Plaza, Tersa (28/05).

Iha sentru ne’e mak bele haree mós aspeitu psikolojia labarik sira ne’ebé envolve krime hodi bele hatene loloos motivu husi ninia envolvimentu ne’e.

“Ita mós tenke haree psikolojia labarik ne’e, envolve ba naok ne’e tanba sa? ransu mak sala ka tanba nia servisu duni mak ba naok ne’e ka keta nia hetan presaun husi ema seluk,” dehan Ana.

Ba kazu ne’ebé halakon Nituchia nia vida, Diretora ne’e dehan, Prokuradór ne’ebé kaer asuntu ne’e presiza fó akuzasaun ne’ebé klean atu Tribunál bele deside tuir sirkuntasia hotu.

Aleinde ne’e, nia dehan, Tribunál mós tenke hasai desizaun ne’ebé adekuadu nune’e ema seluk sente katak bainhira nia halo hahalok ne’e, ninia konsekuensia mak ida ne’e.

“Se bainhira Tribunál fó pena ne’ebé kaman, ema seluk sente hanesan baibain de’it,” dehan nia.

Maibé, nia dehan, dezafiu ida ne’ebé parte judisiariu sira hasoru mak lei ne’ebé hatete katak menoridade sira laiha responsabilidade ba kriminal, tanba sira seidauk bele hatene kona-ba nia konsekuensia ba futuru.

Iha fatin ketak, Deputadu Bankada CNRT, Francisco da Costa husu ba governu atu haree fila fali Lei ba Protesaun Labarik no Joven, tanba kazu barak akontese envolve husi menoridade sira.

"Ha’u hanoin sim, lei proteze duni menoridade, maibé dala-barak mós sira halo problema ne'e repete, sira halo problema polisia kaer husik fali, mai sira mak kontinua halo problema ida ne'e, sobu ema-nia odamatan, lori ai, besikanu, iha dalan halo problema, ne'e menoridade de'it," dehan nia iha PN, Segunda (27/05).

Tan ne’e, deputadu ne’e husu ba Governu dasia atu haree Lei balun hodi hatur ninia regras ho rigorozu, nune'e inan-aman bele tau atensaun ba nia oin sira ne’ebé ho idade kiik.

"Entaun tenke regula lei oan balun par inan-aman tenke iha responsabilidade mós, tanba laiha atensaun ba oan sira.”

Molok ne’e, Ministru Interior, Francisco Guterres, lamenta ho desizaun husi Tribunal Judisiál Primeira Instánsia Dili hodi liberta arguidu ba kazu krime. Desizaun ida ne’e halo kriminozu sira sei kontinua ninia asaun.

Deklarasaun husi Ministru ne’e relasiona ho desizaun husi tribunal hodi liberta arguidu JIXP (16) tanba idade kiik, aplika aprezentasaun periodika ba arguidu RML (19), VCB (17), PPDI (19), YGCS (19), JSPHC (17) no JIXP (17), no medida koasaun prizaun preventiva ba arguidu RBC (19).

Ministru Francisco dehan, polisia nia papél mak halo atusaun ba akzu krime, kaer autór sira no detein oras 72, no Tribunál mak iha kompeténsia atu foti desizaun, maibé tenke haree ba situasaun kriminalidade.

"Tribunál ho Ministériu Públiku mak tenke haree situasaun, polisia halo ninia servisu kaer lori ba aprezenta, agora ita lori ba iha Tribunál sira deside oin seluk, ida ne'e la'ós Polisia ninia servisu, tanba ne’e mak ita husu ba Tribunál atu koopera ho parte seguransa atu nune'e krime labele akontese tan, se lae ita ka’er lori ba, Tribunál liberta, autór sira ba pasiar tiha, ida ne'e labele," dehan Ministru ne’e iha ambitu selebrasaun Ezistensia UPM ba tinan 21, iha Kuartel UPM, Lesidere, Dili, Segunda (27/05).

Tuir nia, tribunal mós tenke asegura kestaun seguransa no estabilidade nasaun, katak foti desizaun ba autór sira atu hanorin sira sai ema.

“Ida ne'e Tribunál tenke tau iha ulun," katak nia.

"Ami labele impoin ba Ministériu Públiku, maibé ita husu Ministériu Públiku apela ba Tribunál katak ‘favor ida ita halo desizaun ida, ita haree par oinsá apoia malu kestaun seguransa, apoiu kestaun estabilidade no apoiu mós oinsa atu muda mentalidade populasaun no joven sira ninian, nakar hada’u sasán iha fatin públiku’."

Durante ne’e, nia afirma, polisia ka’er beibeik suspeitu sira no detein iha sela oras 72, maibé bainhira lori ba tribunal, ikus mai sira hetan liberdade.

“Depois kaer fila fali liberta tan, entaun autór sira sente katak kontinua halo de'it tanba di'ak hela, Tribunál salva hela. Se Tribunál dehan katak ‘lae, ami-nia desizaun ne’e asegura atu hanorin sira, la'ós atu kastigu sira’, katak atu hanorin sira, muda sira-nia mentalidade, tanba ne’e mak Tribunál tenke halo ida ne’e hodi ajuda polisia," nia dehan.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Kinta, 30 Maiu 2024 22:12

Independente Digital TV

Tuir ami iha Twitter

Kalendariu Notisia

« September 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30