Ajensia Rekruta Timor oan ba Li'ur: Horta Laiha Kontaktu Husi Polandia-Malazia Featured

By Cristina Ximenes Outubru 01, 2022 1089
Prezidente Repúblika, José Ramos Horta. Foto: Pajina Ofisial JRH. Prezidente Repúblika, José Ramos Horta. Foto: Pajina Ofisial JRH.

DILI: Maske dadauk ne’e ajensia balun kontinua halo rekrutamentu ba traballadór Timoroan hodi servisu iha nasaun Malazia no Polandia. Maibé, tuir Prezidente Repúblika, José Ramos Horta seidauk iha kontaktu ruma ho nasaun rua ne’e.

Xefe Estadu haktuir, nia parte kontaktu ona maka nasaun Alemaña liu husi Deputadu ida iha via telephone, ideia ne'e klaru, maibé sira sei estuda liu mekanizmu governu nian no sira hanoin posibilidade bele fó formasaun professional ba joven sira iha Timor-Leste.

“Kona ba Polandia ha'u nunka ko'alia, ha'u la hatene sé mak ko'alia ho governu. Ho Portugál ha'u ko'alia Prezidente atu hare, oinsá bele halo programa ida loloos no Portugál dehan prontu simu traballadór 5 mill resin, maibé tenke liu husi programa ruma, fasilita kursu Portugés ho didi'ak no formasaun tékniku professional ruma antes haruka ba Portugál, ida ne'e mak ha'u ko'alia ho Prezidente, maibé la'ós ita ko'alia ohin, aban akontese," informa José Ramos Horta iha Aeroportu Internasionál Nicolão Lobato Komoro, hafoin fila husi Nova Yorke, (29/09).

Nia klarifika, iha tempu besik Deputadu boot ida husi Alemaña sei mai ko'alia ho governu Timor Leste hafoin nasaun rai rua ne'e bele desidi haruka traballadór Timor oan ba servisu iha Alemaña.

"Ha'u koñese Deputadu bo’ot ne’e, tanba nia mak Prezidente Komisaun Relasaun Esternu Parlamentu Alemaña nian, fulan lubuk ida nia laran, ha'u ko'alia ho sira husi telefone de'it, ha'u husu ba sira atu hare ida ne’e,” tenik nia.

Enkuantu, Prezidente Repúblika José Ramos Horta seidauk iha kontaktu dureita ho Polandia no Malazia kona-ba Timoroan atu ba servisu iha rai rua ne’e, maibé karik ida ne'e planu governu nian presija iha kontaktu hanesan mós Austrália ho Súl Korea nian, nune'e labele hamosu fali fallansu.

Nia argumenta, di'ak liu joven sira tuir formasaun hodi hetan sertifikadu ida, depois maka ba servisu iha rai Europa, tanba, esperénsia iha Portugál ne'e la hanesan ho Timor.

Portugál iha meius atu ajuda sira, iha Kruz Vermella Portugeza, organizasaun relijioza oin-oin no ONG iha Portugál hare fó fatin temporáriu ba sira.

Maibé, polísia Portugeza mós halo investigasaun, hare entre elementu sira ne'e iha elementu balun ho bacgkround ne'ebé bolu hanesan kriminál ne'e grave.

"Ha'u ba Portugál tema ida ne'ebé ha'u sei ko'alia didi'ak ho Governu Portuges atu resolve ida ne'e," hatete nia.

Molok ne'e, Deputada Bankada Fretilin, Maria Ana Bela Sávio hatete, governu tenke buka hatene ajénsia ne'ebé mak kontinua haruka Timor-oan ba servisu iha ema nia rain

"Organizasaun, ajénsia no individual balun ne'ebé mak suporta ita nia ema sira atu ba servisu iha nasaun Jerman ho Malazia iha tempu badak," dehan nia.

Nia apresia ho inisiativa ida ne’e, tanba bele haruka Timor-oan ba servisu iha ema nia nasaun hodi sustenta ekonómia família, maibé nu'udar reprezentante povu hato'o ba governu atu tau atensaun no governu tenke hatene, se kuandu iha dalan klaran mak iha problema ita atu husu ba se.

Realidade hatudu ona iha fulan hirak liu-ba, timor oan balun sai vítima iha Portugal, tanba ajénsia balun haruka sira ba mais to’o agora balun laiha servisu.

"La servisu no hela fatin iha ne'ebé, sira nia hela fatin laiha, loron no kalan mak sira ba hela iha estrada ninin no toba iha jardin sira," Nia kestiona.

Nia afirma, agora Timor-oan ne'ebé  sai vítima ona ne'e se mak haruka no governu tenke buka hatene ida-ne'e.

Iha fatin hanesan, Deputada Bankada CNRT, Virgina Ana Belo, sekunda ho deklarasau ne’ebé hato’o husi Deputada Maria Ana Bela Sávio, tanba agora dadauk traballadór timoroan lubuk ida atu sai ba servisu iha Polandia, ida ne'e suporta husi partidu polítiku balun.

“Ha’u la hatene ida ne’e iha ona koordenasaun ho Governu ka la'e, tanba ikus mai maka mosu problema governu mós toma responsabilidade,” dehan Deputada CNRT ne’e.

Nia haktuir, bainhira atu lori  traballadór sira ba servisu iha rai liur, tenke iha kondisaun ona, labele husik sira toba lemo-lemo fali tanba laiha fatin atu servisu.

“Husu ba governu atu haree situasaun ida-ne'e ho sériu, nune'e labele akontese tán situasaun hanesan foin lalais ne’e,” tenik nia.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Tuir ami iha Twitter

Kalendariu Notisia

« May 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31