DILI: Defensór Publiku Jerál (DPJ), Cancio Xavier, hamutuk ho Embaixadór Brazíl iha Timor-Leste, Ricardo José Lustosa Leal, simu Defensór Públiku Federal Brazil, Kelery Dinarte da Páscoa Freitas, iha Aeroportu internasionál Nicolau Lobato Komoro.
Defensór Públiku Federal Brazil nia prezensa iha Timor-Leste, sei halo misaun ofisiál iha área formasaun direitu ni’an iha setór justisa.
Defensór Públiku Jerál Timor-Leste, Cancio Xavier hatete, nia parte sente kontente, tanba defensór sira ne'e mai Timor-Leste, la’os de'it apoiu ba Defensór públiku, maibé mós sei apoiu ba órgaun superiór sira liu-liu iha parasér jurídiku.
“La’ós dehan ita seidauk forte, maibé ita presiza apoiu husi parseiru sira liu-liu sira-ne'ebe ko'alia lian portugés,” katak nia ba jornalista jornal INDEPEDENTE, iha sala VIP Aeroportu internasionál Nicolau Lobato Komoro, Sexta (13/03).
DILI: Hahú husi Janeiru to’o 9 Marsu ne’e, Institutu Nasional Saúde Públika Timor-Leste rejista kazu dengue iha Timor-Leste hamutuk 3.700, husi númeru ne’e ema na’in 24 lakon vida.
DILI:Ekuadra Polisia Nasionál Timor-Leste, Postu Administrativu Maliana, Munisipiu Bobonaro, ameasa atu prosesa sidadaun no negosiante sira ne’ebé lakohi simu osan moeda sentavus 200 iha tranzasaun merkadu.
DILI: Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonomiku sei koordena ho Ministériu Komersiu no Industria atu reforsa kontrolu ba folin nesesidade baziku iha merkadu, relasiona ho impaktu funu iha Mediu Oriente ne’ebé bele afeta importasaun mai Timor-Leste.
Koordenadór Jeral MKAE, Jorge Carvalho Martins hatete, konflitu iha Mediu Oriente bele fó impaktu ba supply sasan importasaun, maibé to’o agora seidauk iha mudansa signifikante ba presu sasan baziku iha merkadu.
“Ita ko’alia kona-ba foos no nesesidade básiku sira seluk, to’o agora seidauk iha mudansa signifikante. Maibé governu sei kontinua kontrola sasan sira ne’e iha loja no merkadu,” dehan Jorge ba jornalista, Sesta (13/03).
Nia esplika, MKAE sei halo aprosimasaun ho negosiante no emprezáriu sira atu asegura katak folin sasan iha merkadu nafatin razoável.
“Ita lakohi loja ka emprezáriu sira aproveita situasaun ida ne’e atu hasa’e presu foos no sasan nesesidade báziku sira seluk,” nia dehan.
Jorge akrescenta katak MKAE sei servisu hamutuk ho MKI, AIFAESA no IKTL atu monitoriza sasan nesesidade baziku, tanba situasaun global bele fó impaktu ba kuantidade no folin sasan iha merkadu.
Governu mós husu ba negosiante sira atu hatudu seriedade no labele hasa’e folin sasan la ho justifikasaun.
“Bainhira presu sasan nesesidade baziku sa’e, negosiante tenke aprezenta justifikasaun loos tuir situasaun global ne’ebé akontese,” nia dehan.
Iha parte seluk, MKAE mós alerta katak konflitu iha Mediu Oriente bele afeta presu kombustível, tanba rota supply mina mai Timor-Leste liu husi área ne’ebé agora daudaun afeta husi konflitu.
Nia dehan, se presu kombustível sa’e, ida ne’e la’ós tanba kompaña sira hakarak, maibé tanba situasaun global mak obriga.
“Supply mina ba Timor-Leste barak liu husi área Mediu Oriente. Tanba ne’e, konflitu iha ne’ebá bele halo presu kombustível sa’e,” nia esplika.
Maske nune’e, MKAE nafatin halo koordenasaun ho MKI atu monitoriza emprezáriu sira ne’ebé importa no fa’an kombustível, atu asegura folin ne’ebé aplika iha merkadu razoavel.
Koordenadór Jeral ne’e hatutan, governu sei halo enkontru ministerial atu estuda polítika ne’ebé apropriadu hodi responde ba situasaun global ida ne’e.
“Ita nafatin akompaña situasaun funu iha Mediu Oriente no estuda didi’ak atu haree presu kombustível sa’e ho razoavel ka lae,” nia konklui.
DILI: Prezidente Komisaun Supervizasun ba Rekrutamentu Kandidatu foun PNTL 2025, Paulo Assis Belo informa, ekipa supervizasun deteta polísia nia oan hamutuk na’in 71 okupa númeru kiik iha lista rekrutamentu vaga ba membru PNTL foun.
DILI: Reprezentante Banku Mundiál iha Timor-Leste, David Freedman, husu governu atu tau atensaun makaas ba impaktu sira husi funu iha Mediu Oriente ne’ebé bele afeita ekonomia Timor-Leste. Tuir nia konflitu ne’e iha potensia boot atu fó presaun ba ekonomia global, liu-liu liu husi hasa’e folin mina no konbustivel.
DILI: Provedor Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres ‘Lamukan’ hatete, setór saúde iha Timor-Leste kontinua enfrenta problema sira tanba falla jestaun husilideransa superior sira, ne’ebé tuir nia sai fator boot ne’ebé halo instituisaun sira la iha kapasidade atu rezolve difikuldade sira ne’ebé iha.
DILI: Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, husu autoridade munisipál, diretór servisu munisipál, administradór postu administrativu, autoridade lokál no intelektual sira iha Munisípiu Ainaro atu prepara-an didi’ak hodi simu implementasaun desentralizasaun podér lokál ne’ebé Governu sentrál planeia atu hahú iha tinan 2027.
Mensajen ne’e hato’o iha ambitu diálogu ‘Haree Besik Servisu Munisipál Ainaro husi Rezultadu Avaliasaun Kondisaun Mínima’, tuir komunikadu imprensa ne’ebé Jornal INDEPENDENTE asesu, Kuarta (11/03).
Iha sorumutu ne’e, Xefe Governu subliña katak preparasaun ne’ebé di’ak presiza hahú husi hadi’a liña koordenasaun no servisu hamutuk entre estrutura munisipál hotu.
“Ita tenke hadi’a ita-nia an. Ha’u apresia tebtebes tanba imi mai husi suku hotu-hotu. Suku sira aprezenta planu hodi ita hamutuk buka hadi’a. Ha’u fiar imi, povu mós fiar imi tanba povu mak hili imi,” dehan Xanana.
PM mós husu autoridade sira atu hametin unidade no evita konflitu iha servisu fatin.
Tuir nia, autoridade sira labele soran malu, hafuhu malu ka provoka malu, maibé tenke servisu hamutuk ho objetivu ida de’it: serví povu no dezenvolve rai Ainaro.
“Ita servisu ho hanoin ida de’it atu serví povu. Ho ne’e, Ainaro bele sai ezemplu ba munisípiu sira seluk,” nia hatete.
Xanana mós husu atu iha sorumutu refere hotu-hotu hasai kompromisu atu serví rai no povu Ainaro.
Nia dehan, kompromisu ne’e importante atu husik eransa di’ak ba jerasaun foun sira ne’ebé sei kontinua lidera governasaun lokál iha futuru.
Iha fatin hanesan, Ministru Administrasaun Estatal (MAE), Tomas do Rosário Cabral subliña, problema prinsipál iha governasaun munisipál Ainaro mak falta koordenasaun entre lideransa sira.
Nia hatete, diretór servisu munisipál sira presiza hadi’a koordenasaun no tenke obedese orientasaun husi Prezidente Autoridade Munisipál (PAM).
“Ha’u akompaña imi no haree katak imi falla iha koordenasaun. Tenke hadi’a liña koordenasaun, liu-liu entre diretór servisu munisipál sira,” dehan Tomas.
Ekipa Avaliasaun Kondisaun Mínima (AKM) mos rekomenda atu hadi’a jestaun administrativa no finanseira iha munisípiu ne’e.
Rekomendasaun hirak ne’e mak hanesan: kria sistema kontrolu finanseiru hanesan livru kaixa, la’o tuir Standard Operational Procedure (SOP), publika informasaun relevante iha Portal Munisipál, no kria planu aprovizionamentu ho aprovasaun husiMAE iha inísiu tinan fiskál
Iha parte administrasaun, munisípiu mos presiza reorganiza sistema arkivu no hadia koordenasaun institusionál iha nivel munisipál.
Atu ajuda munisípiu Ainaro prepara simu desentralizasaun, MAE sei fó asisténsia téknika iha tinan 2026.Asisténsia ne’e inklui apoiu husiUnidade Apoiu Tékniku atu asegura kualidade iha planu, implementasaun no rezultadu programa sira.
Aleinde ne’e, INAP, DGDGL no DGSMAL mos sei organiza formasaun jenérika no téknika ba estrutura autoridade munisipál no postu administrativu sira husi fulan Fevereiru to’o Novembru 2026.
Ainaro deklara prontu simu podér lokál
Iha diálogu ne’e, Prezidente Autoridade Munisípiu Ainaro, Manuela Georgina Carmo Bucar Corte Real, aprezenta perfil no potensia munisípiu ne’e ba Primeiru-Ministru no ministru sira.
Apresentasaun ne’e inklui dadus kona-ba dezenvolvimentu ekonómiku, sosiál, infraestrutura no kapasidade institusionál, inklui rekursu umanu, rekursu naturais, orsamentu no koordenasaun administrativa.
Iha okos, PAM Ainaro deklara katak munisípiu Ainaro prontu ona atu simu implementasaun podér lokál ne’ebé Governu sentrál planeia atu hahú iha tinan 2027.
Polítika desentralizasaun ne’e bazeia ba Lei Núm. 3/2016 kona-ba Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa, ne’ebé nia objetivu maka hametin demokrasia lokál, hasa’e partisipasaun povu iha tomada desizaun, hadi’a efisiénsia servisu públiku, promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál, no hamenus sentralizasaun iha kapitál.
Munisípiu Ainaro atualmente iha postu administrativu haat, suku 21 no aldeia 131 ho totál populasaun 84.607 ema husiuma-ka’in 18.223.