Deputadu PLP Kestiona Servisu Ministru Fidelis Featured

By Jacinto Xavier Fevereiru 07, 2019 11341
Deputadu Bankada PLP, Sabino Soares ‘Guntur’ Deputadu Bankada PLP, Sabino Soares ‘Guntur’

DILI: Deputadu husi Bankada Partidu Libertasaun Populár (PLP) duvida tebes ho servisu Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntu Parlamentár (MRLAP) husi partidu PLP, tanba besik ona tinan seidauk hatudu progresu servisu.

Deputadu Bankada PLP, Sabino Soares ‘Guntur’ hateten, besik fulan ualu ona MRLAP halo ona estudu viabilidade ruma atu instituisaun Estadu ne’ebé presiza reforma ka hadi'a, liu-liu ba instituisaun autónoma ne’ebé hamosu duplikasaun servisu.

“To’o ohin loron funsionamentu servisu ne’e seidauk fó klareza loloos ba públiku, katak Ministériu Reforma Lejizlativa no Asuntu Parlamentár MRLAP nia servisu ne’e atu halo saida” dehan nia, iha Uma Fukun PN, horisehik.

Ho razaun hirak ne’e husu ba ministériu relevante atu fó informasaun ba públiku atu hatene MRLAP nia knaar masimiza to’o ona iha ne’ebé.

Guntur dehan, bainhira maka inisia reforma sistema ne’ebé duplika kompeténsia instituisaun Estadu sira, nune’e mós instituisaun autónoma no independente ne’ebé mós duplika instituisaun Estadu sira nian.

Hataan ba kestaun ne’e, Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntu Parlamentár (MRLAP), Fidelis Magalhães hateten, ministériu ne’e foin harii maibé inisiativa barak hola hanesan transferénsia osan tokon $140, diskusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE), diskusaun programa governu no preparativus aprovasaun ba dekretu governu, inklui mós diskusaun kona-ba konstitusionalidade ba asaun aktu governu nian.

Nune’e, iha relasaun mós lei sira ne’ebé mai iha Parlamentu Nasionál iha diskusaun konstitusionalidade kona-ba lei no inkonstitusionalidade ne'ebé rezulta husi aktu desizaun governu nian ne’e kabe ba partisipasaun husi MRLAP nian.

Fidelis hatutan, Konsellu Ministru aprova ona dokumentu xave rua, dekretu kona-ba reforma lejizlativa ne’e autoriza ona kriasaun iha gabinete sira hotu atu iha pontu vokál hodi bele avansa ho inisiativa lejizlativa sira.

“Asaun ba oin kona-ba reforma lejizlativa ne’e atu prienxe lakuna no hadi'a lei sira ne’ebé to’o agora seidauk di'ak”, tenik nia.

Programa governu ba inisiativa lejizlativa ne’e iha 60, liu-liu ba funsionamentu governu nian, maibé hanesan ezijénsia sosiedade nian hanesan Pensaun Vitalisia, Lei Anti Korrupsaun (LAK), ne’e hanesan prioridade atu MRLAP konsentra.

Nune’e, haree mós estratéjia nasionál luta kontra korrupsaun ne’ebé sei kolabora ho KAK tanba iha interdependénsia institusionál.

Alende ne’e, kona-ba reforma judisiáriu nian ne’e sei koordena ho Ministériu Justisa no Tribunál. Nune’e, semana oin Konsellu Ministru sei halo deliberasaun dekretu rezolusaun governu ba polítika modernizasaun ba administrasaun publika.

Rate this item
(1 Vote)

Independente Digital TV