Alega kolabora ho inimigu, razaun hasai Veríssimo husi lista veteranus Featured

By Graça de Carvalho Maiu 04, 2026 413
Prezidente Interinu no Primeiru Vise Prezidente KKLN, João Miranda "Aluc Descartes". FOTO: Media MAKLN Prezidente Interinu no Primeiru Vise Prezidente KKLN, João Miranda "Aluc Descartes". FOTO: Media MAKLN

DILI:Estatutu veteranu husi Veríssimo Dias Quintas hetan revogasaun ofisialmente, hafoin desizaun husi Ministériu Kombatente Libertasaun Nasionál hodi tau nia direitu ba pensaun iha zero.

Konsellu Nasionál Kombatente Libertasaun Nasional (KKLN) fó sai klarifikasaun kona-ba desizaun ne’e.

Prezidente Interinu no Primeiru Vise Prezidente KKLN, João Miranda "Aluc Descartes". subliña, revogasaun ba estatutu veteranu ne’e bazeia ba dispozisaun legál no kontestasaun husi família vítima sira.

Tuir Aluc, iha razaun prinsipál rua iha desizaun ne'e nia kotuk.Dahuluk, alegasaun katak Veríssimo rende voluntariamente ba inimigu iha Agostu 1976, ne’ebé legalmente rezulta lakon nia direitu nu’udar kombatente ba libertasaun.

Daruak, iha alegasaun kona-ba involvimentu iha insidente violentu iha Maupitin iha 8 Dezembru 1983, ne’ebé tuir informasaun hamate membru rede rezisténsia klandestina lubuk ida.

“Ema ne'ebé mak kolabora diretamente ho inimigu hodi kria sakrifisu ka halo terus, susar, ema rezisténsia nian, nia lakon direitu ida ne'e iha lei," dehan Aluc ba Jornalista Jornál INDEPENDENTE, iha nia kna'ar fatin, Kuarta (29/04).

Aluc subliña katak KKLN la halo desizaun ruma kona-ba revogasaun ba estatutu ne’e.KKLN nia knaar atu halibur no haruka dokumentu sira ba Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál (MAKLN) hodi foti desizaun.

Dokumentu sira ne'ebé hatama, nia hatutan, mai husi konkursu eskrita ne'ebé hatama husi família vítima nian, kompletu ho prova sira ne'ebé apoia. Dokumentu hirak ne’e mak sai hanesan baze ba desizaun ministériu nian.

"Desizaun ne’e la'ós ami, Konsellu, mak foti, ne'e Ministériu mak foti,” nia afirma.

Aluc subliña katak, parte sira ne’ebé la aseita ho desizaun ne’e iha nafatin espasu atu foti prosesu legál.

“Agora, dezisaun foti ona. Se familia la konkorda ho ida ne'e dalan mak ida de'it ba iha tribunál, depois mak tribunál deside ida ne'ebé mak loos no ida ne'ebé mak sala," katak nia.

Molok ne’e, Veteranus husi suku neen iha Munisípiu Lautém, kompostu husi Suku Maupitin, Mehara, Soru, Lore, Bauro no Fuiluro, deklara ofisialmente atu elimina naran Veríssimo Dias Quintas husi lista Veteranus Kombatentes Nasionál, tanba alegasaun falsifikasaun dokumentus hodi asesu pensaun ho grau II.

Portavoz grupu, Luciano da Costa, ne’ebé koñesidu ho kódigu ‘Timor Maubere’ hatete, inisiativa ne’e hahu husi esforsu komunidade atu buka ‘lia loos’ no dignifika nafatin luta rezisténsia.

“Problema mai husi señór ida naran Veríssimo Dias Quintas ke nian oan hakerek livru, públika ba iha rai laran, mós rai li'ur, istória ne'ebé nakonu ho flasifikasaun no halo destrusaun funu. Ami suku neen hamriik foti desizaun,” dehan Luciano, liu konferénsia impresa, iha sede kompatriota, Farol, Tersa (28/04).

Veteranus sira informa katak iha loron 9 Marsu 2026 sira submete petisaun ba Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál no Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasionál.

Petisaun ne’e, tuir sira, hetan aprovasaun 100% iha semana ida nia laran.

Despaixu ministerial ho númeru 05/MAKLN/IV/2026 deklara anulasaun rejistu Veríssimo Dias Quintas hanesan Mártir Libertasaun Nasionál, bazeia ba konsultasaun ho responsávél rezisténsia iha rejiaun no verifikasaun faktu istóriku.

“Desizaun ida ne'e halo bazeia ba konsultansaun ho Responsavél Rezisténsia Rejiaun I hodi konfirma kona-ba faktu istória ne'ebé alegadu iha karta reklamasaun kona-ba pedidu kanselamentu atribuisaun konderkorasaun ne'ebé aprezenta husi vítima sira massakre Maupitin, Lospalos, Lautem, no baze ba estatutu kombatentes libertasaun nasionál.”

“Ho ida ne'e, Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál husu ba V.Ex atu kontinua halo notifikasaun kona-ba despaixu ne'e ba CCLN, Munisípiu Lautém, ba responsavél rezisténsia iha rejiaun I, no mós familia vítima sira, atu hetan informasaun no bele uza direitu karik halo reklamasaun tuir lei vigente," nia esplika.

Veteranus sira akuza katak Veríssimo Dias Quintas iha tempu 1976 voluntáriamente abandona luta no rende ba Tentara Nasional Indonesia, antes kolabora ho forsa Indonézia no kontra rezisténsia FALINTIL no FRETILIN.

Sira mós liga nia naran ho akontesimentu trájiku iha Maupitin iha 1983, ne’ebé tuir depoimentu figura lokal sira konsidera nia hanesan parte iha planifikasaun.

Kontroversia ne’e aumenta tan ho publikasuan livru ‘Saya Mati untuk Kemerdekaan’, ne’ebé hakerek husi Sergio Paulo Dias Quintas, oan husi Veríssimo.

Veteranus sira akuza livru ne’e distorse istória no ofende vítima sira, no husu atu hasai husi merkadu.

Iha parte seluk, Sergio Quintas hato’o keixa sivíl ba Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili kontra Luciano tanba deklara nia aman hanesan ‘traidor puru’, no husu indemnizasaun ho valór $27.000.

Luciano konfirma katak nia simu ona notifikasaun no sei hatan liu husi advogadu, no hatete katak kazu ne’e agora tama ona iha prosesu judisiáriu.

Enkuantu disputa legal no istóriku sei la’o, família husi Veríssimo Dias Quintas planeia halo konferénsia imprensa atu fó klarifikasaun ba públiku iha loron hirak oin mai.

Kazu ne’e agora la’ós de’it problema família ka komunidade, maibé sai debate nasionál kona-ba verdade istórika, dignidade luta rezisténsia no justisa ba vítima sira.

Rate this item
(0 votes)

Independente Digital TV

Follow us on Facebook

Kalendariu Notisia

« May 2026 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31