AJAR Husu Governu Buka Hatene Prosesu Ró 22 Ne'ebé Hatama Husi Empreza Sheramor Featured

By Cristina Ximenes Jullu 24, 2023 923
Peskizadór AJAR, Inoçencio de Jesus Xavier. Foto:Dok/INDEPENDENTE. Peskizadór AJAR, Inoçencio de Jesus Xavier. Foto:Dok/INDEPENDENTE.

DILI: Organizasaun Naun Governamentál (ONG), liu husi Asia Justice And Rights (AJAR) husu ba governu dasia, liu-liu Ministru Agrikultura Peskas (MAP) hodi buka tuir beró hamutuk 22 ne’ebé  empreza Sheramor Sucesso Supply Lda, hatama husi Surabaya-Indonézia mai Timor Leste ho Ró Berlin Nakroma.

Peskizadór AJAR, Inoçencio de Jesus Xavier dehan, Raul Lemos ho partidu KHUNTO ne’e ida, tanba Raul Lemos ema KHUNTO nian no Ministru Agrikultura Peskas ema KHUNTO, tansá projetu sosa bero 22 ne'e tenke fó ba Raul Lemos, hanusa la’os ema seluk.

Tuir informasaun ne’e ró hirak ne’e transporta iha Ró Berlin Nakroman no koko atu lakohi selu taxa no to’o agora seidauk iha deklarasaun ruma.

"Ami nia hanoin ita labele halo buat ruma depois fó fali ninia prezuiju ba estadu no povu peskadór sira, ita lori povu peskadór nia naran iha proposta hodi sosa ró, maibé ita halo violasaun bo'ot. Ne’e duni, tenke kaer Ministru Agrikultura Peskas (MAP) no parte kompañia hodi nune’e bele loke prosesu investigasaun," dehan Peskizadór AJAR,, Inoçencio de Jesus ba jornál INDEPENDENTE liu husi via telefone, (21/07).

Nia haktuir, Ministeriu Publiku (MP), Komisaun Anti Koorupsaun (KAK) no orgaun relevante sira seluk tenke loke investigasaun ba kazu ne'e, depois hare ninia prosesu ne’e loos iha ne'ebé no la loos iha ne'ebé, tansá governu kontratu tiha kompañia mais kompañia la halo tuir.

Nia afirma, agora kompaña mak sala ka governu mak sala atu buka hatene, sala ne'e iha ne'ebé, sala ne'e iha administrasaun ka ho kriminalidade, se administrasaun oinsá, se kriminál nia andamentu prosesu oinsá ne'ebé Ministériu Públiku mak tenke hola inisitiva atu loke prosesu investigasaun ba buat sira ne'e.

Molok ne'e, Na’in bá empreza Sheramor Sucesso Supply LDA, Raul dos Reis Lemos, klarifika katak bero hamutuk 22 ne’ebé transporta husi Surabaya-Indonézia mai Timor-Leste ho Ró Berlin Nakroma la’ós sasán ilegal tanba empreza hatama bero hirak ne’e kumpre rekizitu hotu atu fornese bá Ministériu Agrikultura Peskas.

Iha loron 8 Novembru 2022, Autoridade Aduaneira ka Alfándega hamutuk ho Polísia Nasionál Servisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) halo apreensaun ba beró 22 unidade ne’ebé hatama husi empreza Sheramor Sucesso Supply LDA, motór Harley ida, inklui mobiliáriu balun (seidauk hatene sé nian/la’ós Sheramor Sucesso Supply LDA nian) iha ró Berlin Nakroma iha Portu Díli tanba konsidera sasán hirak ne’e laiha manifestu no kontra Lei Alfandega Númeru 14/2017.

Alfándega ho PNSIK “asegura” hela bero 22 ne’e hodi hein empreza Sheramor Sucesso Supply LDA ka na’in bá sasán atu aprezenta dokumentu komprovadu sira, liuliu manifestu iha loron 15 nia laran nia laran. 

Liu husi konferénsia imprensa ne’ebé hala’o iha edifísiu empreza Sheramor Sucesso Supply LDA, Kuarta (09/11/2022), Raul dos Reis Lemos, klarifika katak nia empreza Seramor la hatama sasán ilegál mai Timor-Leste liuhosi ró Berlin Nakroma. Tanba sasán sira hanesan bero 22 iha ró Berlin Nakroma nia laran ne’e kumpre ona bá rekizitu administrativu sira atu fornese bá MAP.

“Ha’u maka direktur ha’u maka responde ba ida ne’e katak sasán ne’e sasán empreza nian  no sasán ne’e legal,  tanba iha kontratu ho Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP) ne’ebé maka ami manan konkursu ida hodi fornese bero 70 ho nia  motór johnson  110 ne’ebé maka prosesu iha kontartu tinan kotuk  sasan lubuk ida mai ona kuaze 80% iha ona Timor-Leste no hela de’it 10%  mak transporta liuhosi Ró Berlin Nakroma,” Raul Lemos esplika.

Tanbasá tenke tula iha ró Berlin Nakroma, Raul Lemos, hateten bazeia bá informasaun katak ró Berlin Nakroma halo hela manutensaun iha Indonézia no atu fila mai Timor-Leste, maka nia parte submete karta pedidu bá Ministériu Transporte no  Komunikasaun (MTK) atu bele fasilita transporta bero 22 ne’e no Ministru José Agostinho rasik  hasai despaxu bá parte relevante sira, hanesan Diretor Jerál Transporte,  Autoridade Portu Timor-Leste (APORTIL) no Portu Díli, hodi fasilita mobiliza bero sira-ne’e hosi Surabaya-Indonézia mai Díli.   

Razaun seluk, Raul Lemos hatutan, hanesan emprezáriu Timoroan husu ajuda bá nia Governu liuhosi MTK atu bele fasilita espasu mamuk iha ró Berlin Nakroma nian hodi tula bero 22 ne’e mai Dili no bele seguru liu kompara ho transporta liuhosi kontentór bele fó risku tanba bero nia kondisaun body sira. 

Sheramor Sucesso Supply LDA konsege hatama ona bero balun liuhosi kontentór maibé bero balun nia isin-lolon (body) tergores. Nune’e, halo empreza tenke hadi’a fali tanba ne’e bainhira rona katak ró Berlin Nakroman halo manutensaun iha Surabaya-Indonézia, maka empreza halo karta bá Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK), José Agostinho atu fasilita tula liuhosi  espasu ida ne’e maka normal bele tula kareta  ka ekipamentu pezadu nian iha ró refere.

“Ami uza ida ne’e, ami husu para atu bele  hetan fasilidade husi Ministru Transporte no Komunikasaun  no parte liu husi APORTIL aseita bele tula,” Raul Lemos hateten.

Nia hatutan, bainhira bero sira-ne’e tama hotu ona iha ró Berlin Nakroma, sira-nia parte ka empreza Sheramor Sucesso Supply LDA prepara paking list  ho invoce nune’e bainhira to’o iha Portu Dili  kumpre kedas prosesu administrativa normal no selu taxa.

Kona-bá parte Alfándega  reklama aprezenta manifestu, Raul Lemos hateten, nia parte hanesan empreza la bele hasai  manifestu  tanba narmalmente no tuir Lei Internasionál númeru 15 klaru katak,  manifestu tenke fonese ka aprezenta hosi kompañia  Navegasaun  ka kapitaun ró, la’ós empreza Sheramor Sucesso Supply LDA.

“Normalmente kuandu importa sira mai  husi liur ne’e  liuhosi ajénsia, maibé tanba ró Estadu Timor nian ami la hatene nia prosidementu oinsá. Loloos ne’e kuandu ami fó ami nia paking list bá sira no sira hosi parte APORTIL  ka  kapitaun Ró Berlin Nakroma maka  hasai manifestu.  Ami la iha autoridade atu hasai manifestu,” Raul Lemos esplika.

Empreza Sheramor Sucesso Supply LDA mós hein hela manifestu hosi parte ró Berlin Nakroma nian  atu  junta hamutuk ho   paking list  ho invoice sira ne’e para bele selu taxa ka impostu.

Iha ámbitu apreensaun bá sasán hirak transporta hosi Rò Berlin Nakroma iha Portu Díli, Diretór Nasional Risku Alfándega, Julião José Ximenes, hateten, ró Belin Nakroma to’o ona Díli tula bero bá peska nian hamutuk 22.  Bero peska hirak-ne’e hatama hosi Empreza Sheramor Sucesso Supply LDA ne’ebé na’in mak Raul Lemos hodi fornese bá Ministériu Agrikultura no Peskas (MAP).

“Normálmente kualkér transporta aéreu, marítima no transporte terrestre, bainhira sai hosi nasaun ida bá nasaun seluk automatikamente tenke iha dokumentu ne’ebé justifikadu.  Sasán sira iha ró laran, hanesan bero hamutuk 22 no mós sasán sira seluk bainhira ami konfirma ho kapitaun ró la iha dokumentu ka manifestu ida atu bele   justifika katak na’in bá sasán mak ema ida-ne’e. Ita bele dehan lista bá sasán ka manifestu ne’e mak importante atu ita bele identifika se mak na’in ba sasán ne’e loloos,” Julião José Ximenes hateten bá jornalista sira.

Alfándega prende hela bero  hirak ne’e hosi empreza Sheramor Sucesso Supply, LDA nian, inklui sasán sira seluk hodi fó tempu bá na’in sira durante loron 15 atu aprezenta dokumentu ka manifestu. 

Alfándega haree katak bero 22  husi empreza Sheramor Sucesso Supply, inklui motór Harley ida ho mobiliáriu  sira-ne’e (seidauk hatene sé mak na’in ka la’ós empreza Sheramor Sucesso Supply, LDA nian) ne’e kontra lei Alfándega númeru 14/2017.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Kuarta, 26 Jullu 2023 10:33

Independente Digital TV

Tuir ami iha Twitter

Kalendariu Notisia

« May 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31