Print this page

2018 MF sei Propoin Biliaun $1.2 Featured

By Ligia Noronha Jullu 26, 2018 7052
Diretór Jerál MF, Januário da Gama Diretór Jerál MF, Januário da Gama

DILI: Bazeia ba despaxu husi Konsellu Ministru (MF), orienta ona Ministériu Finansas (MF) hahú fahe no tetu orsamentu ministeriál, ne’e iha kalku ba Orsamentu Jerál Estadu tinan letivu 2018 hamutuk biliaun $1.218.

Diretór Jerál MF, Januário da Gama hatete, iha loron 20 Jullu 2018, atu fahe ona orsamentu ba ministériu ida-idak, nune’e prepara orsamentu atu haruka ba KM hodi aprezenta ba Parlamentu Nasionál (PN) para bele hakotu aplikasaun duadesima ninian.

Nia esplika, tempu ne'ebé limitadu sei hasoru dezafiu tanba limitasaun tékniku, maibé husi prosesu balaun ne’ebé halo prosesu balun tenke ultrapasa. nune’e bele kumpre kalendáriu polítika KM fó mai iha MF.

“Ita sei aplika ba iha OJE 2018 biliaun $1.218, kompara ho 2017 ninian 9.5% ida ne’e mak sei iha redusaun no husi tetu ne’e ita distribui ba iha kategoria saláriu no vensimentu iha tokon $205.7, bens servisu rihun $450, transferénsia públiku tokon $38, kapitál dezenvolvimentu tokon $323,” dehan nia, iha Salaun MF Ai-Tarak Laran, Segunda (23/7).

Kona-ba kapitál menór ne’e haree ba iha períodu prosesu aprovizionamentu rasik governu liu husi KM deside para tau de’it rezerva iha plafond balun, nune’e bele hataan estrutura foun ba nesesidade urjente labele adia ba tinan oin.

“Iha distribuisaun pakote ne’e ami la distrubui ba ministériu sira, maibé kontinua tau de’it hanesan poupansa depende orasida sira aprezenta sira nia proposta ida ho karakter importante ne'ebé tenke hataan iha períodu fulan ida no fulan neen, nune’e ami sei biban hodi hataan ba sira nia proposta”, tenik Januário.

Husi kapitál menór iha tinan kotuk tau tokon $12, maibé ba tinan ne’e hatún ba tokon $3, ne’e tanba haree ba iha sirkunstánsia prosesu aprovizionamentu.

Tuir nia, bainhira atu halo akizasaun ba ekipamentu ruma nia konsumu tempu ne’ebé naruk, maibé haree ba iha proposta orsamentu ne’e atu aplika husi Setembru to’o Dezembru signifika iha períodu fulan haat, entaun tenke kompara mós ho kapasidade oinsá bele ezekuta osan ne’ebé tau bele iha kategoria kapitál menór ne’e rasik.

Nia dehan, kategoria bens servisu ne’ebé lansa ona halo mós kobertura ba kompromisu no obrigasaun sira ne’ebé Estadu liu husi governu tenke kumpre iha períodu OJE 2018 nian.

Identifikasaun ne’ebé halo despeza ho karakter obrigasaun kompromisu no dívida aloka hotu ba iha bens servisu, uitoan tau iha transferénsia publika, seluk hanesan saláriu no vensimentu no ninia plafond finál ne’e hanesan tetu ida fahe ba ministériu sira mak no finalmente sira tenke mai justifika iha kapasidade atu ezekuta to’o Dezembru.

Iha fatin hanesan, Diretór Nasionál Orsamentu MF, Salomão Yaquim hatete, elaborasaun OJE konsidera nu’udar kompeténsia governu tuir artigu 145 fó kompeténsia ba MF tuir artigu 21dekretu lei 6/2015 kona-ba orgániku VI governu.

Bazeia ba Konsellu Ministru ne'ebé foti ona desizaun kona-ba aprova tetu orsamentál fá kbiit ba MF hodi kontinua prepara sirkulár proposta OJE ba tinan 2018 nian.

Alokasaun envelope fiskál aplika ba períodu tinan ida tomak, maibé sei fó informasaun kona-ba despeza ne'ebé realiza iha ona períodu rejime duadesimu no despeza husi Setembru to’o Dezembru 2018.

Polítika preparasaun OJE 2018 MF hatuur ona regra espesífiku hanesan sei laiha jornada orsamentu ba determinasaun tetu fiskál no determinasaun prioridade nasionál.

Sei estabelese mós eventu reuniaun komité revizaun orsamentál, tanba limitasaun tempu ba preparasaun OJE 2018.

Rate this item
(0 votes)

Related items