Print this page

PN rejeita polítika INDDICA fó subsidiu $500 ba kada labarik ne'ebe fa’an iha dalan ninin Featured

By Vascolino/Rufino Novembru 24, 2025 474
Foto;Dok. Foto;Dok.

DILI : Orsamentu ba Institutu Nasionál Defeza Direitu Labarik (INDDICA) iha proposta orsamentu Jerál Estadu 2026 aloka rihun $15 ba kategoria transfernsia públika hodi atribui subsidiu ba labarik sira ne'ebé fa’an iha dala ninin kada ema ida ho montante $500.

Deputada bankada CNRT iha parlamentu nasionál, Maria Barreto “Gorumali” dehan, proposta númeru 10 ne'ebé sira aprezenta bazeia ba statutu INDDICA nian.

"Proposta numeru 10 ne'e ami aprezenta bazeia ba statutu INDDICA nian, ne'ebe sita iha relatoriu pareser komisaun F ba trata asuntu Saúde, Seguransa sosial no igualdade jeneru, iha pajina 20 katak, INDDICA nia misaun atu halo promosaun, defeza, salvaguarda no monitorizasaun, la’os implementador," afirma deputada Maria Barreto, liu husi debate OJE 2026, iha parlamentu nasionál, Sesta (21/11).

Tuir Deputada Maria Gorumali hatete, bainhira INDDICA aloka orsamentu ba kategoria publiku atu apoiu labarik sira iha luron kada labarik ida $500, sei la rezolve problema, maibé labarik fa’an iha luron sei aumenta.

"Tanba ne'e ema sei aproveita hodi uza labarik sira sai objeitu ba interese, maibe se INDDICA iha estudu ruma bele rekomenda ba Ministériu implementador atu bele implementa," deputada ne’e haktuir.

Nune’e mós deputadu bankada FRETILIN, Nurima Ribeiro Alkatiri, konkorda ho proposta ne'ebé aprezenta husi deputada na'in rua husi komisaun F ba trata asuntu saude, seguransa sosial no igualdade jeneru.

"Tanba transfernsia publika atu entrega osan ba labarik sira sei la rezolve problema nia abut, maibé presiza buka hatene tanba sa labarik sira ba fa’an iha dalan ninin," esolika deputada Nurima.

Nia dehan, labarik sira nia fatin la’os iha keos, maibé sira tenke ba eskola.

"Saida mak ita presiza halo atu sira nia familia iha kondisaun, atu labarik sira la presiza preokupa ba buka osan, maibé fokus ba sira nia eskola atu prepara ba sira nia futuru," deputada Nurima hatutan.

Nune'e mós deputada bankada PLP, Maria Angelina Lopes Sarmento, konsidera justifikaasaun ne'ebé mai husi komisaun F iha razaun.

"Tanba iha momentu halo audensia, hau rasik mos kestiona kona-ba orsamentu ne'ebe aloka ba familia sira ne'ebe nia oan faan sasan iha dalan,ho kada familia sei hetan $500, Ida ne'e sei loke marjem ba ema atu dependensia boot liu tan ba governu atu fasilita buat hotu no fo oportunidade ba labarik sira atu mosu tan," deputada ne'e informa.

Ba asuntu ida ne’e, Vise Primeiru Ministru no Ministru Koordenadór assuntu Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Habitasaun Komunitariu, Mariano Assanami Sabino, informa, razaun fo subsidiu ba labarik sira, atu labarik sira labele fa’an tan sasan iha dalan ninin.

"Planu inisiu orsamentu ne’e tau iha ne'eba, la’os ba labarik sira ne'ebe foun ka aumentu ne'e, maibe ida ne'ebe identifikadu kleur ona no lori ba entrega iha familia, maibe mai nafatin de'it, tanba ekonomia familia la di'ak, entaun hanoin katak tau orsamentu ida ne'e atu hakotu ona ida ne'ebe entrega tiha ba familia maibé mai nafatin," afirma VPM Assanami.

Nia subliña, husi subsidiu ne'e atu kontribui konstrui keoske iha uma oin, atu labarik sira apoiu inan aman iha uma de'it la mai ona iha luron.

"Maibe ha'u hanoin proposta husi komisaun konsidera se hanoin atu tau iha ne'eba, ida ne'e ami sei halo koordenasaun nafatin ho MSSI oinsa mak bele halo ida ne'e, maibé laos para atu promove labarik sira atu aumeta tan," tenik Assanami.

Maibe, durante diskusaun espesialidade deputadu sira la konkorda, no deputadu sira aprezenta proposta ida, hodi husu hasai orsamentu 13.764 millaun husi programa Inkluzaun sosial, hodi aloka nafatin ba programa hanesan, maibe atividade diferente.

Entretantu proposta 10, pasa iha debate espesialidade, ho votus a-afavor 50, kontra 0 no abstensaun 14.

Alinde ne'e parlamentu nasiona mos aprova orsamentu ba INDDICA, hamutuk $851.406 iha faze espesialidade ho votus a-afavor 52, kontra 0 no abstensaun 12.

Montante orsamentu refere aloka ba saláriu vensimentu $256.495, bens servisu $429.911, Kapitál dezenvolvimentu rihun $150.

Fretilin Preokupa Labarik sira Kontinua Fa’an iha Fatin Públiku

Entretantu bankada Fretilin iha Parlamentu Nasionál (PN) Preokupa labarik sira kontinua fa’an sasan iha fatin publiku entaun sei fo  impaktu ba sira nia futuru.

Deputafa bankada FRETELIN, Cristiana Yuri Rebelo hatete, hakarak esklaresimentu kona-ba programa inklusaun sosial no programa ida sub-programa ida kona-ba protesaun kriansa risku no perigu ho orsamentu montante $ 180.670.

“Tuir lolo'os labarik sira ne'e seidauk iha direitu atu fa’an sasan iha estrada públiku, maibé labarik sira iha direitu atu ba eskola la'os atu fa’an sasan fatin sira ne'e.”

“Labarik sira fa’an sasan iha dalan ninin sai preokupasaun bo'ot ba futuru Nasaun Timor-Leste, kuandu MSSI tau orsamentu iha ne'eba tenke implementa hodi prevene labarik sira fa’an sasan. Karik iha organizasaun ruma ho autoridade atu implementa buat sira ne'e, no MSSI halo sistema hodi monitorizasaun ne'ebé forti signifika labarik sira ne'e explorasaun ekonómiku,” nia haktuir.

Tanba nia dehan, loloos Ministériu Solidariedade Sosial no Inklusaun atu foti medidas ba labarik sira atu nune'e proteje hodi kontinua eskola iha futuru.

Hatan Kestaun ne'e, Ministra Solidariedade Sosial no Inklusaun (MSSI) Verónica das Dores hatete, Kona-ba risku ba labarik sira ne'ebé fa’an sasan iha fatin publiku, MSSI ho INDDICA servisu hamutuk ho” fámilia hodi asegura labarik sira fa’an sasan iha dalan ninin.

Durante ne’e MSSI halo monitorizasaun hodi husu labarik sira dehan apa ho ama mak haruka fa’an sasan sira ne'e, maibé sira halimar hela bingo.

“Bainhira liga risku prigu iha Kestaun ami labele hateten ema na'in hira, tanbá ne'e MSSI nia odamatan loke 24 horas hodi bele husu no eskrita atu imi bele hatene dadus kona-ba labarik,” tenik Ministra Verónica.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Segunda, 24 Novembru 2025 16:00