Print this page

PM Xanana iha Oekusse: Lansa projetu bee ba natar, observa konstrusaun estada Featured

By Cesarina de Carvalho Dezembru 02, 2025 27
Foto:Media GPM. Foto:Media GPM.

DILI: Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, durante iha Rejiaun Administrativu Espesial Oekusse Ambeno, lansa projetu perfurasaun bee ba natar no observa mós konstrusaun estrada.

Lansamentu ba projetu perfurasaun bee ba sistema irrigasaun natar ne’ebé lokaliza iha área Barasantu, Suku Lalisuk, Sub-Rejiaun Pante Makassar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse-Ambeno (RAEOA) ne’e sai nu’udar kompromisu governu nian atu dudu ekonomia, hodi hamenus foos importadu.

"Kompañia tenke halo ho kualidade. Inan-aman sira tenke akompaña durante prosesu tomak, bainhira haree buat ruma la loos tenke hase nune'e sira hadi'a tanba ne'e nia benifisiu ba ema hotu," dehan PM Xanana, liu husi komunikadu imprensa ne'ebé  INDEPENDENTE asesu, Domingu (30/11).

Xefe Suku Lalisuk, Hermenegildo Lalisuk agradese ba PM Xanana no Autoridade RAEOA tanba projetu ne’e sei benefisia povu agrikultór sira.

"Ohin marka istória foun. Perfurasaun bee barak iha Oecusse maibé perfurasaun bee ba natar foin primeiravez. Ha'u apresia tebes ho programa governu nia ne'e. Perfurasaun ida-ne'e mak ita hotu hein, tanba mamaramu nia hun mai husi suku lalisuk", dehan nia.

Autoridade lokál ne’e mós husu PM tau nafatin orsamentu bá RAEOA nune’e Autoridade sira bele utiliza bá hadi’a povu Atoni nia moris.

Projetu bee ne’e sei benefisia populasaun iha área tolu mak hanesan Panite, Holoksa no Barasantu ho totál natar hektares 98 ho uma-ka’in 334.

Projetu ne’e responsabiliza hosi kompañia Bataculhari Unipessoal, Lda ho durasaun tempu fulan-tolu, hahú hosi fulan-Novembru 2025 no sei finaliza iha fulan-Janeiru 2026.

Observa konstrusaun estrada

Aleinde projetu bee, PM Xanana halo mós observasaun ba projetu estrada husi antigu merkadu Tono, Suku Cunha, Sub-rejiaun Pante Makasar liga ba suku Bobometo, Sub-rejiaun Oesilo, RAEOA.

Hafoin halo observasaun, Xefe Governu fó rekomendasaun ba kompaña konstrutor, PT. Waskita Karya, atu kumpre hodi define estatutu kualidade rai ba estrada no aumenta morru protesaun.

"Ita-nia rai ne'e fraku tebes. Maski ha'u la'ós tékniku maibé ha'u mai observa hodi rekomenda buat ruma ba tékniku sira, atu bele hadia. Tanba projetu boot hanesan ne'e la'o to'o fim dala-ruma laiha kualidade. Bainhira ita gasta osan boot povu nian, ita tenke halo kualidade," dehan PM Xanana.

Iha fatin hanesan, Diretór Diresaun Rejionál Infraestrutura, Remigio Nuno Sila, atualiza katak, progresu konstrusaun ne’e atinje ona 49%.

"Primeiru Ministru kestiona buat barak. Primeiru kondisaun rai ne'ebé aterru. Bainhira ita la haree ba nia aspetu tékniku bele afeta ba erosaun. Rekomendasaun daruak ba estatutu rai. Rai ne'ebé kompañia kee depois soe iha rai lolon, entaun ida-ne'e impaktu boot ", dehan nia.

Tanba ne’e PM ho Ministru Obras Públikas husu ba DRI ho ADN atu haree asuntu ne’e emerjénsia.

Projetu estrada ho distansia kilometru 17 ne’e ho valór kontratu $33,915,000, husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023, no tuir orariu sei retama iha tinan rua oin mai.

Rate this item
(0 votes)