Print this page

‘Lia loos sei mosu’: Família Verissimo kontra desizaun MAKLN, suspeita konspirasaun Featured

By Vascolino Germano Maiu 18, 2026 80
Saudozu Liurai Verissimo nia oan-mane, José Filipe Dias Quintas Saudozu Liurai Verissimo nia oan-mane, José Filipe Dias Quintas

DILI: Família Saudozu Liurai Verissimo Dias Quintas kontra maka’as desizaun husi Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál ne’ebé hasai títulu Martir Libertasaun Nasionál no pensaun ne’ebé molok ne’e fó. Família la'ós de'it rejeita desizaun ne'e maibé deskonfia mós konspirasaun iha prosesu ne'e, ne'ebé sira fiar katak laiha transparénsia.

José Filipe Dias Quintas, Saudozu Liurai Verissimo nia oan-mane hatete, desizaun ne’e la sujeita ba verifikasaun kompletu no la involve família iha prosesu esklaresimentu istóriku.

 “Kona-ba polemika ida ne'e, ita presiza buka hatene uluk istória tanba sa Saudozu Liurai Verissimo bele hetan titulu Martires Libertasaun Nasionál. Ha'u-nia aman nia titulu laos tau iha bandeiza mak entega de'it, maibé liu husi prosesu naruk ida, depois dekreta husi Prezidente Repúblika,” dehan José Dias Quintas, iha edifisiu jornal INDEPENDENTE, Hudi-Laran, Sabadu (16/05).

Família Verissimo konsidera prosesu anulasaun ne'e la baibain no iha indikasaun kona-ba interese ka konspirasaun ne'ebé halo desizaun ne'e sai surpreendente no la klaru.

“Ida ne'e ami haree katak iha indikasaun forte katak konspirasaun, tanba desizaun ne'ebé MAKLN foti ami rasik la hatene no laiha koordenasaun ho CCLN Munisípiu Lautem ba prosesu ne'e, maibe hakfodak desizaun tuun ona,” dehan nia.

Loloos, tuir nia, molok MAKLN foti desizaun ruma, presiza rona hotu husi parte rua, hafoin halo investigasaun no verifikasaun ba dadus no ikus bele foti nia konkluzaun.

“Tan ne'e, ami husu publiku atu akompaña. Akompaña atu haree didi'ak prosesu ne'e tuir nia dalan ka lae? Ita lakohi atu kazu ne'e akontese tan ba malu seluk,” dehan José.

Tuir sira, prosesu revogasaun ba títulu mártir akontese lalais tebes no la tuir prinsípiu justisa administrativa nian.

"Pergunta boot mak tanba saida mak prosesu ne'e lalais tebes? Balun dehan sira hatama petisaun semana ida de’it aprova 100%,” dehan nia.

Tuir nia, prosesu atu hetan rekoñesimentu husi estadu nu’udar Martir ne’e prosesu ne’ebé naruk. Maibé, familia lamenta tanba atu hasai ne’e ninia prosesu lalais tebes.

José hatete, MAKLN uza Lei nú. 3/2014 ho interpretasaun ne’ebé la klaru no hakfodak hasai titulu martír Saudozu Verissimo.

“Sira foti desizaun bazeia de’it ba estatutu, maibé haluha despaixu rasik ne’ebé MAKLN fó iha 2019 kona-ba prosesu reklamasaun no kontestasaun ba rejistu sira,” nia afirma.

Tuir despaisu MAKLN nú 06/CCLN-8/09/2019, katak rejistu sira ne'ebé pendente ka dadus sira ne'ebé altera validu ka la validu kona-ba reklamasaun ou kontestasaun primeiro rejistu (2003 no 2005) taka ona hahú husi despaixu ne'e envigor.

“Signifika katak Ministru rasik foti desizaun ne’ebé viola fali ninia desizaun rasik,” nia dehan.

Kestiona istória no akuzasaun ‘traidór’

Kona-ba artigu 5 iha estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál ne’ebé uza hodi hasai estatutu Martir Liurai Verissimo, familia konsidera laos sai razaun ne’ebé forte tanba laiha ema ida mak bele prova katak saudozu Liurai Verissimo ho voluntariamente kolabora ho inimigu.

Iha artigu 5 kona-ba ‘Sidadaun sira ne'ebé la rekoñese nu'udar Kombatente Libertasaun Nasionál’ hatete: “Sira hotu ne’ebé voluntariamente kolabora ona ho inimigu hasoru interese libertasaun nasionál, maski kolaborasaun ne’e akontese bainhira sira sei militante iha luta ka hafoin abandona luta, la rekoñese nu’udar Kombatente da Libertasaun Nasionál.”

“Iha lei númeru 5 ko'alia kona-ba kolaborasaun. Ida ne’e sira bele prova ka lae katak Liurai Verissimo kolabora ho see.”

“Karik dehan traidor, tanba sa FALINTIL sira kontinua fó fiar ba nia hodi oferese nia uma ba sede CNRT,” dehan José.

Família mós kestiona tanba sa durante tinan 20 resin laiha anulasaun ruma, maibé agora mak MAKLN foin hakfodak hodi halo kanselamentu.

“Se uluk kedan la fó mós ami oan sira la preokupa ida. Maibé tanba sa mak tinan 20 ona mak foin kansela? Sa tan Ministru viola ninia despaisu rasik,” katak nia.

Petisaun no alegasaun manipulasaun opiniaun publiku

José Filipe fó sai mós katak iha tinan kotuk, Luciano ‘Timor Maubere’ tenta ona husu ba CCLN Munisipiu Lautém hodi hasai títulu Mártir Liurai Verissimo, maibé la konsege tanba CCLN konsidera nia mate iha ligasaun ho luta libertasaun nasionál.

Família Dias Quintas kondena mós petisaun ne'ebé asina husi ema na'in 60 ne'ebé husu revogasaun títulu, hodi alega katak ema sira ne’ebé asina la reprezenta suku sira Lautem, no barak mak ninia eleitoral husi Díli.

“Realidade ida ne'e ita bosok publiku. Ha'u sempre husu señor Luciano ‘Timor Maubere’ atu halo justifikasaun maibe laiha. Entaun ita labele uza situasaun atu atinje ita-nia objetivu hodi baralla istória no gaña opinaun publiku. Ami fiar katak tempu ida lia loos sei mosu,” dehan nia.

Akuza vazamentu dokumentu estadu

Família Verissimo mós reklama, dokumentu estadu relasiona ho desizaun MAKLN fahe ona ba Luciano molok família hetan notifikasaun ofisiál.

"Ami simu notifikasaun iha loron 27, maibé Señor Luciano simu iha loron 24 no espalla iha Facebook hodi defama família. Ida ne’e kestaun boot ida, no governu tenke halo investigasaun kle’an ba ida ne’e tanba ligadu ho dokumentu estadu," dehan José.

 tan ne’e iha prosesu refere ami husu ona informasaun ba CCLN no responsavel sira husi regiaun I nian,” nia hateten

Tuir nia, Luciano ho nia grupu ezije atu hasai titulu saudozu Liurai Verissimo, tanba nia alvu hakarak hamoe familia Dias Quintas, liu-liu saudozu Liurai Versisimo.

“Ha'u iha pergunta simples, intensaun ne'e saida? Karik ita iha odiu vingansa mak ita hakarak hamoe ema? Maibe istória kona-ba realidade sei la mate, se ema ne'ebe matenek haree problema ida ne'e nia sei la fiar,” dehan nia.

José hatutan, problema kona-ba livru ne’ebé saudozu balun nia familia husi Muapitine kestiona, ne’e kestaun ketak, no titulu Martires mós kestaun seluk ida. Tan ne’e labele kahur buat rua ne’ebé la hanesan.

“Se ita ko'alia ba livru, ne’e obra doutor Sergio Dias Quintas nian. Se señor Luciano la simu, halo keixa ba tribunal. Maibé nia kahur ho titulu liurai Verisimo, ami mós la simu,” dehan nia.

Família husu investigasaun independente

Relasiona ho ida ne’e, família Dias Quintas husu governu no autoridade kompetente atu forma ekipa investigasaun independente hodi reavalia prosesu kanselamentu titulu martír saudozu Liurai Verissimo.

“Ami kontra desizaun ne’ebé ami konsidera injustu no la tuir prosedimentu legal,” José Filipe afirma.

Família hatete, sira sei kontinua halo kontestasaun formál no akompaña prosesu to’o hetan klarifikasaun final husi autoridade estadu.

Molok ne’e, MAKLN hasai desizaun hodi anula estatutu nu’udar Martir Libertasaun Nasionál.

“MAKLN deklara nulidade ba rejistu Verissimo Dias Quintas nu’udar Martir Libertasaun Nasional, ne’ebé konsta iha ficha nú. MFA-MAFAA02888, tanba viola dispozisaun artigu 5, lei nú. 3/2024,” deklara MAKLN.

Tuir MAKLN, Verissimo lakon kualidade Kombatente Libertasaun Nasional tuir termu alinea c), husi nú.1, no alinea b) husi nú.2 artigu 12.

Artigu 12, Lakon estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál’. Númeru 1. Lakon estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál, see de'it: c) Voluntariamente kolabora ona ho inimigu hasoru interese libertasaun nasionál, tuir termu sira ne’ebé prevee iha artigu 5.º.

Númeru 2, Iha kazu sira-ne’ebé temi iha númeru anteriór, lakon estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál nian implika: b) Restituisaun ba buat hotu ne’ebé simu ona nu’udar omenajen ka kondekorasaun, liuliu kartaun espesiál identifikasaun, Diploma de Onra, medalla no farda.

Entretantu, ia 28 Abril, Portavoz veteranus husi suku neen iha Munisipiu Lautem, Luciano da Conceicão, ne’ebé koñesidu ho kódigu ‘Timor Maubere’ hatete, inisiativa ne’e hahu husi esforsu komunidade atu buka ‘lia loos’ no dignifika nafatin luta rezisténsia.

“Problema mai husi señór ida naran Veríssimo Dias Quintas ke nian oan hakerek livru, públika ba iha rai laran, mós rai li'ur, istória ne'ebé nakonu ho flasifikasaun no halo destrusaun funu. Ami suku neen hamriik foti desizaun,” dehan Luciano, liu konferénsia impresa, iha sede kompatriota, Farol.

Veteranus sira informa katak iha loron 9 Marsu 2026 sira submete petisaun ba Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál no Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasionál.

Petisaun ne’e, tuir sira, hetan aprovasaun 100% iha semana ida nia laran.

Despaixu ministerial ho númeru 05/MAKLN/IV/2026 deklara anulasaun rejistu Veríssimo Dias Quintas hanesan Mártir Libertasaun Nasionál, bazeia ba konsultasaun ho responsávél rezisténsia iha rejiaun no verifikasaun faktu istóriku.

“Desizaun ida ne'e halo bazeia ba konsultansaun ho Responsavél Rezisténsia Rejiaun I hodi konfirma kona-ba faktu istória ne'ebé alegadu iha karta reklamasaun kona-ba pedidu kanselamentu atribuisaun konderkorasaun ne'ebé aprezenta husi vítima sira massakre Maupitin, Lospalos, Lautem, no baze ba estatutu kombatentes libertasaun nasionál.”

“Ho ida ne'e, Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál husu ba V.Ex atu kontinua halo notifikasaun kona-ba despaixu ne'e ba CCLN, Munisípiu Lautém, ba responsavél rezisténsia iha rejiaun I, no mós familia vítima sira, atu hetan informasaun no bele uza direitu karik halo reklamasaun tuir lei vigente," nia esplika.

Veteranus sira akuza katak Veríssimo Dias Quintas iha tempu 1976 voluntáriamente abandona luta no rende ba Tentara Nasional Indonesia, antes kolabora ho forsa Indonézia no kontra rezisténsia FALINTIL no FRETILIN.

Sira mós liga nia naran ho akontesimentu trájiku iha Maupitin iha 1983, ne’ebé tuir depoimentu figura lokal sira konsidera nia hanesan parte iha planifikasaun.

Kontroversia ne’e aumenta tan ho publikasuan livru ‘Saya Mati untuk Kemerdekaan’, ne’ebé hakerek husi Sergio Paulo Dias Quintas, oan husi Veríssimo.

Veteranus sira akuza livru ne’e distorse istória no ofende vítima sira, no husu atu hasai husi merkadu.

Rate this item
(0 votes)