“Pasiente sira mai ho moras TB ne’e antes sira mai ho sintomátika hanesan, mear kleur liu semana ida ka rua, tafui raan , iss bo’ot, vontade han laiha, kalan kosar, ho sintomátika sira ne’e mak sira mai konsulta iha klínika, depois doútor sira rekomenda halo ezaminasaun ba pasiente hasai kedas raixis, koko kedas kabeen tasak, koko kedas raan, no iha ne’ebá doútor sira koko iha laboratóriu rezultadu pozitivu, sira fo kedas ba iha doútor sira no parte programa TB nian”,informa Xefe Departamentu Emerjénsia, Nelson dos Santos, ba Jornalista INDEPENDENTE, iha nia kna’ar fatin Klínika Bairru-Píte, Dili, Tersa (24/06).
Nia esplika, pasiente balun mai ho kondisaun normal no balun ho moras komplikasaun entaun pasa pasiente ne’ebé konsidera grave ne’e ba iha Hospital Hospitál Nasional Guido Valadares (HNGV), tanba sala baixa la sufisiente. Entretantu Klínika mós halo kooperasaun ho Madre sira iha Tibar hodi haruka pasientes halo tratamentu iha ne’ebá.
Kona-ba atendimentu ba pasientes tuberkoloze durante ne’e haree katak, pasientes ne’ebé mak konsumu aimoruk rútina durante fulana neen konsege rekupera husi moras ne’eb’e refere.
“Pasiente sira ne’ebé mak halo tratamentu ka koopera ona mak totál hamutuk 485, sira tratamentu ho susesu, sira konsumu aimoruk durante fulan neen (6) ho diak,”haktuir xefe emejénsia klínika bairru-píte.
Moras tolu mak aas iha Klínika Bairru-Píte
Husi fulan Janeiru to’o Maiu tinan 2025 ne’e, Klínika Bairru-Píte rejista moras komponente tolu mak aas iha KlínikaBairru-Píte kompostu husi, Invensaun Vias Respiratóriu (IRA), diareia, inklui pneumonia.
“Moras ne’ebé ami rejista aas ne’e inklui husi labarik ki’ik no ema bo’ot, pasiente sira mai halo tratamentu hahú ho idade husi zero (0) to’o idade 57, pasiente sira ne’ebé hetan moras ne’e kauza husi virus bakteriolojia, parasit no jamur,”afirma Xefe emerjénsia klínika Bairru-Pite, Nelson dos Santos.
Totál husi moras sira ne’ebé klínika ne’e rejista, IRA ho total hamutuk 2.096, diareia 340, no pneumonia 754.
“Moras sira hanesan ne’e atu rekupera ne’e doútor sira pasa de’it reseitas, konsulta, pois halo ezaminasaun ba sira hemu de’it aimoruk iha semana ida hanesan ne’e, depois sira mai check-up fila-fali,”nia haktuir.
Atu bele rekupera husi moras sira ne’e, klínika bairru-píte sujere ba pasiente sira hotu atu kontinua halo tratamentu no hemu aimoruk rútina to’o diak nune’e labele fo risku ba sira nia kondisaun saúde.