Ministru Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál, Gil da Costa “Oan Soru” informa, iha fulan ida ne’e, governu sei halo pagamentu ba veteranu sira-ne'ebé mak rejistu iha tinan 2009.
“Sim naran no orsamentu preparadu no aprova ona pelu-menus iha dia 15 ou 16 dezembru (2025), bele hahú ona pagamentu, veteranus hamutuk 43 mill ne'e,” Dehan Ministru “Oan Soru”, ba jornalista sira, iha palásiu Govenu, kuarta (03/12).
Nia dehan, ba pagamentu primeiru sei halo iha de'it iha Dili, tanba konta bankaria sei iha ne'e hotu, atu bele halo ajustamentu ba sistema karik iha buat balun mak sala.
“Depois pagamentu ida inisiu ne'e tenke halo iha Dili de'it, tanba konta bankaria foun ho buat sira ne'e, sei iha koneksaun entre ho Diresaun Nasionál Pensaun Ministériu nian, tanba orsida dokumentus balun failla iha ne'ebá karik tenke mai iha ne'e para sira na'in halo ba ajustamentu permanente, agora kuandu liu ona ida ne'e, laiha problema iha fatin-fatin laiha problema, totál orsamentu hamutuk $49 millaun itál," Nia afirma.
Molok ne'e, Prezidente CCLN, Vidal de Jesus “Riak Leman” hatete, pagamentu veternus segundu rejistu ba ne'e responsabilidade husi Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál ne'ebé sei pagamentu iha fulan dezembru tinan 2025.
“Pagamentu ne'e responsabilidade husi Ministériu nian, tanba Konsellu Ministru mak aprova osan intrega ba Ministériu, depois mak bele halo pagamentu, agora veteranus ne'ebé mak iha kontestasaun no reklamasaun, ne'e mak haruka ekipa sira ba hodi aprova, agora sira ne'ebé mak la hetan reklamasaun no kontestasaun sira ne'e mak dezembru agora atu tama ba pensaun, ne'ebé foin dadauk ami fó sai ona katak sira ne'ebé mak atu tama ba pensaun ne'e totál ne'e 10 mill,” Dehan “Riak Leman”, ba Jornalista INDEPENDENTE, iha nia kna'ar fatin, Komoro(26/11).
Nia dehan, veteranus sira-ne'e la presiza mai loke konta bankaria ona iha Banku do Nosso Futuru.
“Maibé sira mai lori ho dokumentu hodi kompleta hodi bele foti osan ida-ne'e mak orietasaun ne'ebé mak ami fó sai ba sira, maibé sira ne'ebé mak neste momentu sei halo kreditu hela iha konta bankaria iha BNCTL, BRI no BNU ne'ebé iha hela kreditu di'ak liu mak selu tiha kreditu hotu mak foin mai loke konta bankaria iha Banku do Nosso Futuru,” Nia informa.
Ba sira ne’ebé sei simu pensaun, nia informa, lori dokumentu sira ne'ebé mak importante sira hanesan, Kartaun Eleitorál, BI no Sertidaun RDTL no seluk tan.
“Dokumentus sira hanesan kartaun eleitorál, no sertidaun sira no saida mak kompleta ne'e, lori mai para kompleta sira nia dokumentus, atu bele simu sira nia pensaun,” Tenik nia.
Sira ne'ebé mak simu kona-ba mate klosan nian, nia informa, inan-aman, maun alin, ne'e sira mai hatama dokumentu mais konta bankaria lalika ona, depois dokumentu tenke lori sertidaun orijinál no obito ida mate ne'e nian, depois ida moris trata ne'e mós tenke lori hotu sertidaun original, kartaun eleitorál, BI hodi hatama.
Pagamentu pensaun, nia reforsa, sira ne'ebé mak halo reklamasaun no kontestasaun hamutuk ne'e 61 mill, ne'ebé Konsellu Kombatentes Libertasaun Nasionál organiza ona kada Munisípiu ida ema na'in 8, atu halo reverifikasaun ba reklamasaun no kontestasaun depois mak taka sai fali iha tinan 2026.
“Agora 61 mill, tanba ne'e mak ami orientá ona ba iha kada Munisípiu organiza kada Munisípiu na'in 8, na'in walu ne'e sira ne'ebé uluk koñese no mobiliza veteranus sira ne'e mak aprova ba kona-ba kontestasaun no reklamasaun hotu tiha mak foin mak taka sai fali depois kona ba pensaun ne'e dala ruma 2027 fali, tanba orsamentu 2026 Minsiteriu prevene ka la’e, sé la prevene entaun iha 2027 ka 2028 ida,” Nia konklui.